Klusībā apsver ideju par jaunu koncertzāli Rīgā

Ēkas, kurās pašlaik Rīgā notiek koncerti, ir pielāgotas koncertu rīkošanai, tādēļ tās nav atbilstošas akustiskiem, tehniskiem un citiem kritērijiem. Pasaulslaveniem orķestriem nereti nav bijusi iespēja uzstāties Rīgā atbilstošas koncertzāles trūkuma dēļ – uzskata Kultūras ministrija (KM).

Ņemot vērā, ka 2014. gadā Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, kā vienu no reālākajiem variantiem min Rīgas Kongresu nama pārbūvi koncertzāles vajadzībām.

Pērn 3. aprīlī tika izbeigts valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi noslēgtais līgums ar arhitekta Anda Sīļa biroju AB.SZK par Rīgas koncertzāles būvprojektēšanu, un kopš 30. jūnija valdības lēmuma Rīgas koncertzāles būvniecības projekta īstenošana ir pilnībā apturēta. Nomas līgumu par AB dambja nomu KM izbeigusi 2009. gada 14. augustā.

"Es domāju, ka mums jāatrod kāds cits pagaidu risinājums," norāda kultūras ministrs Ints Dālderis (TP). Viņš ir pārliecināts, ka Kongresu nama pārbūve neprasītu lielas investīcijas.

Par iespējamo Kongresu nama pārbūvi kultūras ministrs ir runājis, tiekoties ar Rīgas domes (RD) pārstāvjiem. Pagājušā gada novembrī I. Dālderis kopā ar RD pārstāvjiem apmeklēja Rīgas Kongresu namu, lai pārrunātu ideju par tā izbūvi koncertzāles funkcijas veikšanai. Patlaban šī ideja tiek apsvērta, taču ir nepieciešama izpēte, lai noskaidrotu, vai šāda pārbūve vispār ir iespējama. Tāpat nepieciešams arī akustikas speciālistu viedoklis.

Rīgas Kongresu nams ir Rīgas pašvaldības īpašums, un lēmumus par tā turpmāko darbību un attīstību pieņems Rīgas dome. Rīgas Kongresu nama vadītāja Līga Ribicka Neatkarīgajai pastāstīja, ka šogad nama zāles ir gandrīz pilnībā noslogotas un arī nākamajiem gadiem ir iestrādnes. "Pagaidām lēmuma par Kongresu nama darbības pārtraukšanu nav. Tāpat nav neviena dokumenta, kas apliecinātu šādus plānus, jo līdz šim par iespējamo pārbūvi ir bijušas tikai sarunas un tikšanās," komentē L. Ribicka.

Savukārt KM preses sekretāre Dace Vizule stāsta, ka Rīgai iet garām virkne izcilu koncertu. "Latvijas akadēmiskās mūzikas pārstāvji ir sasnieguši izcilus rezultātus pasaulē. Pie mums nav atbilstošas vietas, kur uzstāties, piemēram, Marisam Jansonam ar viņa izcilo orķestri, nav piemērotas zāles, kur klausīties Andra Nelsona diriģētu orķestri, Baibas Skrides vai Elīnas Garančas sniegumu ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri," uzsver D. Vizule.

Pašlaik kaut cik piemērota koncertzāle akadēmiskās mūzikas koncertu organizēšanai ir Lielās ģildes koncertzāle, taču tās kapacitāte nav vērtējama kā pietiekama attiecībā uz iespējām uzņemt lielus kolektīvus.

Svarīgākais