Latvijas Zinātņu akadēmija nolēmusi lauzt līgumu ar Rīgas koncertzāli no šā gada 1. septembra, jo tā nav maksājusi par telpu īri. Koncertzāles vadītājs Juris Millers noraida šos pārmetumus un ir gatavs turpināt darbu, par spīti visām peripetijām.
«LZA 29. jūlija valdes sēdē izvērtēja akadēmijas grāmatvedības sniegto informāciju par sistemātiskiem SIA Rīgas koncertzāle telpu nomas līguma pārkāpumiem. Valde iepriekš vairākkārt brīdināja īrnieku par nepieciešamību segt parādus, kas gan netika izdarīts. Tāpēc, ņemot vērā radušos situāciju, visi valdes locekļi vienprātīgi bija par to, ka līgums no 2015. gada 1. septembra ir jāpārtrauc un turpmāk šīs telpas jāizmanto kultūras pasākumu un zinātnisko konferenču organizēšanai,» Neatkarīgajai skaidroja LZA valdes loceklis Valdis Kampars.
«Viņš uzvedas tā, it kā viņa uzņēmums ir kas ārkārtējs un ārpus likuma esoša organizācija. Ja nedara tā, kā Millera kungs grib, tā uzreiz solās sacelt lielu traci. Viss tiek pārvērsts par lielu intrigu un sava veida šovu,» teic LZA pārstāvis. LZA esot arī ļoti pacietīgi skaidrojusi to, ka – lai pierādītu koncertzālē veiktos ieguldījumus, ko vienmēr atgādinot J. Millers, jābūt dokumentāriem pierādījumiem. «Mums šādu pierādījumu nav, līdz ar to – kā mēs varam atlaist īres maksu vai to samazināt? Jābūt kādam juridiskam pamatam, jo LZA ēka ir valsts īpašums, kura izmantošanu regulē stingra kārtība,» norāda V. Kampars. Arī neatkarīgā auditorfirma, kas pēc LZA pieprasījuma veikusi pārbaudi, ieteikusi vienu: lauzt līgumu, pretējā gadījumā tas radīs tikai finansiālus zaudējumus valstij. Diemžēl citu risinājumu V. Kampars nesaredzot, un arī J. Millers neko konstruktīvu nespējot piedāvāt. Ja 1. septembrī koncertzāle telpas tomēr nebūs ar mieru atstāt, tad tas tikšot izdarīts tiesas ceļā. Arī Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un Kultūras ministrijai (KM) nosūtītas vēstules ar detalizētu situācijas skaidrojumu. Vēl gan atbildes neesot saņemtas.
Šobrīd arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) veikusi pārbaudi, atsaucoties uz J. Millera sūdzību, ka ēkā un zālē normāli nedarbojas siltumapgāde. Tas gan nav bijis saistībā ar LZA lēmumu lauzt līgumu. VKPAI atzinusi, ka tiešām apkures sistēma ir aizsērējusi un nenodrošina telpās vajadzīgo mikroklimatu.
Pats J. Millers norāda, ka LZA noklusējot būtisku faktu: uzsākot remontdarbus, viens no būtiskajiem priekšnosacījumiem investīciju piesaistei bijis tas, ka akadēmija apņēmusies no 2015. gada 1. janvāra pakāpeniski kompensēt neatdalāmos ieguldījumus, samazinot nomas maksu. LZA kopš gada sākuma ir saņēmusi savstarpējā ieskaita rēķinus, ir tos atzinusi un nav apstrīdējusi, tādēļ nav pamata apgalvot, ka koncertzālei būtu nomas maksas parādi. «Neviens neapšauba to, ka koncertzāles atjaunošanā ir ieguldīti būtiski līdzekļi, šobrīd apmēram 500 000 eiro. To saprot arī LZA, bet brīdī, kad tai bija jāsāk pildīt savas saistības – pakāpeniski pārņemt veiktos ieguldījumus, LZA atteicās pildīt savas saistības. Vienlaikus tā ar valdes balsojumu pieņēma lēmumu neapmaksāt rēķinus par tai sniegtajiem pakalpojumiem,» uzsver J. Millers. Par šo faktu jau martā vērsies tiesā pret LZA, kura kopš pagājušā gada decembra ir atteikusies tikties ar viņu un risināt saimnieciskās darbības jautājumus. Viņš pastāvot uz to, ka SIA Rīgas koncertzāle nav nomas parādu pret akadēmiju un tā turpinās savu darbību pilnā apjomā arī turpmāk.