Šodien plkst.11 Rīgā, pie Ministru kabineta ēkas, notiks pikets pret pazemes tuneļa izbūvi Āgenskalnā, kas iekļauts vienā no "Rail Baltica" dzelzceļa trases variantiem.
Piketu organizē biedrība "Āgenskalns - mūsu mājas", kuru vada jurists Ēriks Pūle.
Biedrība norāda, ka minēto tuneli ir plānots izbūvēt zem valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa Arkādijas parka, skarot aizsargājamus namīpašumus, kuriem ir kultūrvēsturiska vērtība, Ojāra Vācieša ielā 5, Eduarda Smilga ielā 54, Meteora ielā 13 un 16.
Tunelis skaršot vairāk nekā 700 nekustamos īpašumus - privātmājas un dzīvokļus. Tā rezultātā nekustamo īpašumu vērtība kritīsies vismaz par 10%, bet dažos gadījumos līdz 30%, norāda Pūle. Tie esot vairāku miljonu eiro zaudējumi iedzīvotājiem, un Latvijas normatīvie akti neparedz segt iedzīvotājiem zaudējumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu vērtības krišanos.
Pikets likumā noteiktajā kārtībā pieteikts Rīgas domē, apstiprināja domes pārstāvis Uģis Vidauskis.
LETA jau ziņoja, ka Āgenskalna iedzīvotāju domas par tuneli daļās. Daļa āgenskalniešu pauduši nosodījumu iecerei būvēt pazemes tuneli, un biedrība "Āgenskalns - mūsu mājas" solījusi aktīvi iestāties pret šiem plāniem. Parakstus pret tuneļa būvi gan šī biedrība vāc ne tikai Āgenskalnā, bet arī dažādos masu pasākumos, kuros piedalās iedzīvotāji arī no citiem Rīgas rajoniem. Piemēram, paraksti tika vākti arī 9.maijā pie tā dēvētā Uzvaras pieminekļa. Pašlaik jau savākti teju 5000 parakstu.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. EK varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gada pavasarī tika iesniegts finansējuma pieprasījums EK, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
Latvijā šī gada 15.martā noslēdzās "Rail Baltica" projekta sākotnējā sabiedriskā apspriešana. Vairāku novadu iedzīvotāji un pašvaldības, īpaši Mārupes pašvaldība, jau iepriekš iebilduši un pauduši neapmierinātību saistībā ar "Rail Baltica" projektu. "Rail Baltica" trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas, Olaines un Mārupes novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju. Patlaban tiek pētīti divi iespējamie trašu varianti. Projekts paredz dzelzceļa izbūvi līdz lidostai un multimodāla loģistikas centra izveidi Salaspilī.
Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu veic pilnsabiedrība "RB Latvija". Līdz šā gada rudenim turpinās projekta izpētes darbi: lokālplānojumu izstrāde pašvaldībās. Septembrī un oktobrī plānots sabiedrībai parādīt lokālplānojumu projektus un tos apspriest tajās pašvaldībās, kuras skar "Rail Baltica" trase.