Rīgas mežacūku barus turpmāk pirms izvešanas nošķirs

Biedrības "Pierīgas mednieku klubs" pārstāvis Kaspars Šuikovskis skaidroja, ka bara dalīšana, cūkas pēc izvešanas koncentrējot dažādās mežu apkaimēs, varētu situāciju labot. Tāpat komisija pārrunāja vajadzību sagatavot bagātīgu barības bāzi vietās, kur cūkas izlaiž, lai tās nemigrētu citviet.

LETA jau ziņoja, ka no Rīgas izvestās mežacūkas pašreiz, visticamāk, ieklīdušas apdzīvotās teritorijās Ikšķilē. Ikšķiles novada pašvaldības izpilddirektors Guntars Kurmis skaidroja, ka nekad iepriekš iedzīvotāji nav sūdzējušies par mežacūku klātbūtni, bet pēc Rīgas mežacūku pārvietošanas sūdzības nākušas lavīnām. Iedzīvotāji skaidrojuši, ka cūkas bez bailēm ieklīst saimniecību pagalmos. Par mežacūkām iedzīvotāji sūdzoties arī vietējiem medniekiem.

Kurmis aicināja komisijas pārstāvjus pārdomāt cūku izvešanas vietas - iespējams, pat izvietojot pa visu Latviju, jo pirmās mežacūkas esot izlaistas aptuveni sešu kilometru attālumā no apdzīvotām vietām Ikšķilē.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvis Juris Buškevics skaidroja, ka diez vai būs iespējams cūkas izvest uz kādiem valstij piederošiem mežiem. Visur mežacūku blīvums esot lielāks, nekā vajadzētu, kā arī svarīgi izvērtēt Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatības riskus.

Neizpratni gan radīja situācija, ka Ikšķiles iedzīvotāji novērojuši baru, kurā bijis kuilis ar sivēnmāti un sivēniem, bet no Rīgas tika izvestas divas sivēnmātes un 13 sivēni.

"Mūsu Rīgas meitenes pavedinājušas Ikšķiles kuiļus," situāciju komentēja Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (GKR).

Šuikovskis un Latvijas Mednieku asociācijas pārstāvis Haralds Barviks gan skaidroja, ka situācija, kad savvaļas bara kuilis varētu pievienoties svešam, pie sabiedrības pieradinātam baram, nav iespējama. Drīzāk varētu būt otrādi. Šuikovskis minēja, ka pie Sauriešiem ir mežacūku dārzs, kur pirms vairākiem gadiem dzīvnieki bija izbēguši. Viņš aicināja noskaidrot, kāds pašreiz ir dārza statuss.

Komisijas pārstāvji aktualizēja jautājumu par krotālijām, jo cūku iezīmēšana varētu atvieglot situācijas izpēti un spekulācijas par cūku "piederību" turpmāk. Šuikovskis skaidroja, ka krotālijas varētu uzlikt, kad cūkas notvers būrī, tomēr piedāvāja vienkāršāku risinājumu - cūkas pagaidām iezīmēt ar ūdensdrošo marķieri. Komisija vienojās, ka lielos rukšus varētu iezīmēt ar krotālijām, bet sivēnus - ar marķieri.

Radzevičs sacīja, ka krotālijas pašvaldība pasūtīs un nodos mednieku rīcībā.

Komisija arī vienojās, ka Valsts meža dienests medniekiem pēc vajadzības izsniegs medību atļaujas, ja cūkas kaitējuma novēršanai tomēr būs nepieciešams likvidēt. Pārstāvji vienojās, ka likvidācija ir sabiedrībā nepopulāra pieeja, tomēr situācijā, kad cits risinājums varētu nebūt efektīvs, tas nav izslēdzams. Šuikovskis gan aicināja komisiju pārlieku nesasteigt šādu situācijas risinājumu, vēlreiz uzsverot, ka notvertā bara struktūras izjaukšana varētu būt risinājums, kas jāmēģina vispirms.

Pārtikas un veterinārā dienesta Veterinārās uzraudzības departamenta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants skaidroja, ka cūku likvidācija būtu labākais risinājums no ĀCM izplatības pozīcijas, lai nepieļautu izplatības riskus. Pašlaik ne Rīgā, ne Ikšķilē šī slimība nav konstatēta.

Komisija interesējās, vai iespējams pārbaudīt, vai Rīgā notvertās cūkas ir inficētas ar ĀCM. Seržants skaidroja, ka tam īsti nav vajadzības, jo inficējoties cūkas divu nedēļu laikā iet bojā.

Kurmis izteica bažas par iespējamu ĀCM ievazāšanu Ikšķilē. Tāpat viņš pauda neapmierinātību, ka Rīgas pašvaldība cūku izvešanu iepriekš nebija saskaņojusi ar Ikšķiles pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas Rīgas domei piederošie meži Tīnūžos, uz kurieni cūkas lemts izvest.

Sēdes izskaņā Šuikovskis apliecināja, ka nākamnedēļ mednieki mēģinās notvert nākamo dzīvnieku baru, lai izvestu to ārpus Rīgas. Baru pirms izvešanas nošķirs. Mežacūku skaitu un vietu, uz kuru izvedīs, turpmāk plānots saskaņot ar Ikšķiles pašvaldību.

Šuikovskis arī kliedēja bažas par pārlieku lielo Rīgas mežacūku pieradumu pie sabiedrības, sakot, ka šāds neadekvāts bars bija pirmais izvestais, bet citas Rīgas mežacūkas, ar kurām medniekiem nācies sastapties, bijušas daudz tramīgākas.

Kā ziņots, Ikšķiles novada iedzīvotāji sastapušies ar mežacūkām, kuras bezbailīgi tuvojas apdzīvotām vietām, tāpēc novada Medību koordinācijas komisijai lūgts veikt situācijas izvērtējumu, lai spriestu par iespējamiem risinājumiem.

Šodien radušos situāciju un turpmāko rīcību pārrunāja arī Rīgas Medību koordinācijas komisija.