Intervija ar Rīgas brīvostas pārvaldes kapteiņa dienesta kapteini Artūru Brokovski.
– Kopš šā gada sākuma jūs esat Rīgas brīvostas kapteinis. Kādas pārmaiņas jums nesis šis atbildīgais amats?
– Līdz apstiprināšanai ostas kapteiņa amatā pildīju kapteiņa vietnieka pienākumus, bet pēc ilggadējā ostas kapteiņa Eduarda Delvera došanās pelnītā atpūtā esmu apstiprināts ostas kapteiņa amatā. Jāteic gan, ka ikdienas darbā šis amats man neuzliek būtiski citus pienākumus, mainījies ir atbildības līmenis – tagad esmu pilnīgi atbildīgs par to, lai labi sakārtotais kapteiņa dienesta darbs strādātu tikpat labi kā līdz šim, un mēģināt vēl vairāk to uzlabot.
– Kapteiņa dienests ir tā institūcija, kas ir atbildīga par visu, kas notiek ostā, tajā skaitā, lai kuģu ienākšana un iziešana būtu droša. Kā jūs vērtējat tehnoloģisko nodrošinājumu, kas palīdz pildīt kapteiņa dienesta kompetences ietvaros esošos pienākumus?
– Ja mēs runājam Latvijas kontekstā, tad Rīgas ostā ir pieejamas vismodernākās iekārtas, kas nodrošina precīzu izsekošanu visiem ostā notiekošajiem procesiem, sākot no jūras vārtiem jeb pieņemšanas bojas, līdz Vanšu tiltam. Mēs tiešsaistē zinām, kur kurā brīdī atrodas katrs kuģis, kas ir tā kravā un no kurienes uz kurieni viņš dodas. Domāju, ka citām Latvijas ostām, kurās kuģu skaits ikdienā nav tik liels un arī paši kuģi ir mazāki, tik sarežģītas tehnoloģijas nav pat vajadzīgas. Atzīmēšu, ka ik dienu ostā ienāk un no tās iziet 12 līdz 15 kuģu, bet mūsu kapacitāte ir lielāka – droši varētu uzņemt vēl lielāku skaitu kuģu.
Arī salīdzinājumā ar citām Eiropas ostām esam ļoti labā līmenī.
– Jūsu tiešā pakļautībā strādā loču dienests – kādu vērtējumu tas saņem no kuģu kapteiņiem?
– Atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Nevar noliegt, ka kapteiņi, kas pirmo reizi ienāk Rīgas ostā, sākumā nav īsti pārliecināti, vai Rīgas ostā ir atbilstošas tehnoloģijas un pietiekami labi profesionāļi, lai ievestu, apgrieztu un pietauvotu lielos kuģus. Atceros, ka kāda kruīza kuģa kapteine, pirms uzticēties locim, sarīkoja pat īstu eksāmenu, bet redzot, ka locis ne tikai perfekti pārzina savu darbu, bet viņam ir arī mūsdienīgs tehnoloģiskais nodrošinājums, domas mainīja un pilnībā uzticējās mūsu locim. Ir svarīgi, lai loči ne tikai būtu profesionāļi, bet arī zinātu valodas un būtu labi saģērbti – tam visam ir nozīme. Es ļoti labi saprotu kapteines piesardzību, jo viņa ir atbildīga gan par kuģi, gan par pasažieriem.
Jāatzīmē, ka kuģu ceļš ir daudz šaurāks par Daugavu, kādu mēs to redzam no krasta, tāpēc lielo kuģu ievešana un izvešana ne vienmēr ir vienkāršs uzdevums. Taču mūsu loču rīcībā ir datori un mūsdienīgi saziņas līdzekļi, lai īstenotu arī sarežģītus darbus.
Pēc jaunā loču kutera Dina iegādes, mēs nevaram sūdzēties arī par loču kuteru trūkumu un atbilstību. Jāteic gan, ka nākotnē vēlams iegādāties jaunu ledus klases loču kuteri.
– Jūs jau pieminējāt ločus – vai to ir pietiekami daudz? Kādām īpašībām jāpiemīt cilvēkam, lai viņš kļūtu par loci?
– Par loci nevar strādāt kurš katrs – šim darbam ir sava specifika, un nereti gadās, ka pasaules jūrās pieredzējis kapteinis tomēr nav piemērots šim darbam. Šeit nepieciešamas īpašas rakstura iezīmes un īstā sajūta, ko grūti ierakstīt noteikumos un CV – ne visiem ir pa spēkam sajust kuģi, jo ar zināšanām vien ir par maz – darbības nosaka laika apstākļi – lietus, vējš, gaisa temperatūra, diennakts stunda, upes straume un vēl daudz procesu, kas veido simtiem kombināciju. Kapteiņa dienestā strādā 28 loči – visi ir labi sagatavoti un atbildīgi izturas pret savu darbu. Protams, nekas nav mūžīgs, un laiku pa laikam meklējam jaunus kadrus. Kļūt par loci vēlas daudzi, tāpēc mums rezervē ir vairāku potenciālo loču CV.
Tagad ločiem strādāt ir vieglāk, jo palīdz viņiem gan mūsdienu tehnoloģijas, kas sniedz visu informāciju, kas var noderēt locim, sākot ar kuģa ceļu reālo dziļumu konkrētajā laikā un vietā, vēja ātrumu un beidzot ar visiem kuģa parametriem. Arī mūsdienīgo velkoņu pieejamība būtiski atvieglo darbu – tagad ar diviem velkoņiem var izdarīt to darbu, kam senāk vajadzēja pat četrus piecus velkoņus.
– Bieži tiek pieminēts, ka kuģi kļūst arvien lielāki un ietilpīgāki. Vai šis process vērojams arī Rīgas ostā?
– Protams, turklāt lielo kuģu īpatsvars ar katru gadu pieaug, jo kravu nosūtītājam izdevīgāk ir lielu kravas daudzumu uzkraut vienā kuģī, nekā fraktēt divus vai pat trīs mazākus kuģus. Arī Rīgas ostā nekāds retums vairs nav kuģi ar 80 un pat 100 tūkstošu tonnu ietilpību. Šogad lielākais kuģis, kas Rīgā iekrāva naftas produktus, bija Riverside ar kravnesību 115 000 tonnu, garums 249,9 metri un platums 44 metri. Šogad apkalpojām arī sauskravu kuģi Carina ar kravnesību 105 tūkstoši tonnu.
Atzīmēšu, ka kuģu būves pēdējā laika tendences liecina par to pašu, kas notiek auto industrijā, – kuģi vairs netiek būvēti, lai kalpotu 30 un 50 gadu, bet gan efektīvi strādātu apmēram 10 līdz 15 gadu. Viss ir aprēķināts tā, lai kuģis paredzēto laiku kalpotu bez nopietniem remontiem, bet pēc termiņa beigām lētāk ir nopirkt jaunu kuģi, nekā remontēt veco.
– Vai tik lielu kuģu apkalpošana prasa īpašu pieeju?
– Jā, ir jādomā par daudzām lietā, kas nav aktuālas mazāku kuģu apkalpošanai, – ņemot vērā kuģa izmērus un iegrimi, jāplāno, cik loču vajag, lai pārskatāms būtu viss kuģis, jāanalizē vēja ātrums un straumes ātrums, kādus velkoņus izmantot, kur kuģis apgriezīsies, kur to var pietauvot un vēl daudz citu lietu. Piemēram, ienākot 150 metru gariem kuģiem, par tādām lietām nav jādomā.
– Vai kuģu ceļa platums un dziļums ir atbilstošs?
– Ir izstrādāts kuģu ceļa rekonstrukcijas projekts, kas ienākšanu un iziešanu ostā padarīs vēl drošāku. Kuģu ceļa dziļums ir atšķirīgs – sākot no 8,5 metriem pie pasažieru ostas, līdz 16 metriem pie nozīmīgākajām piestātnēm. Šis dziļums ir pietiekams, lai apkalpotu visus kuģus, kas vien var ienākt Baltijas jūrā. Šā brīža aktualitāte ir nodrošināt pietiekamu kuģu ceļa dziļumu līdz Krievu salas jaunajām piestātnēm. Nākamajā posmā paredzēta kuģu ceļa paplašināšana no 100 līdz 135 metriem un padziļināšana līdz 17 metriem.
Atzīmēšu, ka Daugava ir ļoti pateicīga – smilšu sanesumi veidojas ļoti lēni, un kuģošanas ceļi jātīra reti.
– Vai ostas dienesti pārbauda kuģu atbilstību gan ekoloģiskajām, gan tehniskajām un citām prasībām?
– Ostas dienesti ir atbildīgi par kravu izvietojumu, pārvietošanu un uzglabāšanu, kā arī iekraušanas un izkraušanas tehnoloģiju ievērošanu katram konkrētam kravu veidam. Savukārt kuģu atbilstību vērtē starptautiskās kuģu klasifikācijas institūcijas, kas izsniedz nepieciešamos sertifikātus – vidēji vienam kuģim ir ap 20 dažādu sertifikātu. Kopējo kuģu uzraudzību veic Eiropas Jūras drošības aģentūra, kura atrodas Lisabonā. Tāpat arī pie katras valsts Jūras administrācijas darbojas Ostu valsts kontrole, kas kontrolē ostā ienākušo kuģu atbilstību visām prasībām. Ja kuģim ir kāds trūkums, par to nekavējoties tiek ziņots ostai, kurp dodas minētais kuģis. Tāpat krasta apsardzes vēro kuģus – līdz ko viņi pamana ko aizdomīgu, piemēram, novirzīšanos no kuģu ceļa, visi tiek brīdināti, lai pievērstu šim kuģim īpašu uzmanību. Ja kuģim ir bijušas problēmas vai ir aizdomas par kādiem trūkumiem, kuģus var pārbaudīt pat reizi pusgadā. Līdz ar to mēs varam būt visai droši, ka ostā ienāk kuģi, kas atbilst visām prasībām.
– Cik lielā mērā no ostas kapteiņa dienesta darba ir atkarīgs kravu apgrozījums ostas termināļos?
– Tiešā veidā mēs to ietekmēt nevaram, taču pastarpināti tam noteikti ir nozīme. Kravu īpašniekiem ir svarīgi, lai visi kuģi šeit ienāktu un izietu droši jebkuros laika apstākļos, lai kuģiem nebūtu jāgaida ilgi uz ločiem un velkoņiem, jo katra kuģa frakta diena maksā lielu naudu. Es jau teicu iepriekš, ka kuģu kapteiņi, kas Rīgā ienāk pirmo reizi, vērtē ne tikai mūsu tehniskās iespējas, bet arī cilvēku profesionalitāti, bet, ienākot nākamreiz, jau jūtas droši un pārliecināti, ka viss būs kārtībā.
– Pēdējā laika aktualitāte ir nelegālie imigranti. Vai Rīgas ostā tādi ir manīti?
– Nē, mums vēl nav nācies saskarties ar šo jautājumu, bet zinu, ka citās Eiropas ostās tā ir ikdienišķa parādība. Iespējams, ka Latvija nav bēgļu sapņu zeme un viņi izkāpj jau citās Eiropas ostās, jo reti kurš kuģis Rīgā ienāk pa tiešo no Ēģiptes vai citas Āfrikas valsts. Katrā gadījumā mūsu ostā labi strādā Ostas policija, kas sadarbojas gan ar imigrācijas dienestu, gan robežsardzi un muitu. Lielākoties Rīgas ostā ienāk kuģi no Eiropas valstīm. Jāteic gan, ka reizēm mani pārsteidz kravu nosūtīšanas galamērķi, piemēram, šeit tiek uzkrauti naftas produkti un vesti uz Brazīliju – valsti, kam pašai ir savas naftas atradnes, savukārt ogles no Krievijas ar vilcieniem uz Rīgu un tad ar kuģi uz Indiju. Laikam jau tomēr kādam tas ir izdevīgi. Ir saprotams, ka kokmateriālus ved uz Ķīnu vai Ēģipti, jo tur šie resursi nav pieejami.