Rīgas brīvosta apsteidz tuvāko sekotāju turpat par 2,2 miljoniem tonnu
Pirmajā pusgadā Rīgas brīvosta, salīdzinājumā ar 2014.gada attiecīgā perioda rādītājiem, kāpinājusi kravu apgrozījumu par 2,3%, sešos mēnešos pārkraujot 20,64 miljonus tonnu. Vidēji mēnesī Rīgas brīvostā tiek apstrādāts 3,44 miljoni tonnu dažādu kravu.
Rīgas brīvosta apsteidz tuvāko sekotāju turpat par 2,2 miljoniem tonnu
Pirmajā pusgadā Rīgas brīvosta, salīdzinājumā ar 2014.gada attiecīgā perioda rādītājiem, kāpinājusi kravu apgrozījumu par 2,3%, sešos mēnešos pārkraujot 20,64 miljonus tonnu. Vidēji mēnesī Rīgas brīvostā tiek apstrādāts 3,44 miljoni tonnu dažādu kravu.
Par 4,2% palielinās beramkravu segments
Pirmajā pusgadā Rīgas brīvostā apstrādāts 11,65 miljoni tonnu beramkravu, kas ir par 4,2% vairāk kā 2014.gada pirmajā pusē. Vislielākā pieauguma dinamika vēl arvien vērojama minerālmēslu pārvadājumos (+28,4%) un sasniedz 1,4 miljonus tonnu. Lai arī akmeņogļu pārkraušanā pieauguma dinamika ir samazinājusies, tā vēl arvien saglabā pozitīvu pieaugumu (+2,6%). Kopumā šajā kravu grupā apstrādāts 7,54 miljoni tonnu.
Kā nozīmīga kravu grupa jāatzīmē atsevišķi neizdalītais beramkravu sortiments, kurā vērojams 17,5 % pieaugums, tādējādi ir sasniegts 1,47 miljonu tonnu apgrozījums. Šajā grupā vislielāko īpatsvaru un vienlaikus arī vislielāko pieauguma tendenci (+52,8%) uzrāda koksnes granulu pārvadājumi. Kopējais pārkrauto granulu apjoms sastāda 703 tūkstošus tonnu. Otrs nozīmīgākais šīs grupas sortiments ir akmens šķembas, kuru apjoms šogad ir par 10,4% lielāks nekā pērnā gada pirmajā pusē.
Pozitīva tendence vērojama kūdras (+22,6%), koksnes šķeldas (+5,8%) un zāģmateriālu (+5,2%) pārvadājumos.
Savukārt apgrozījuma samazinājums novērojams labības un labības produktu, rūdas, metāllūžņu, dažādu metālu un ferokausējumu kravām.
Ģenerālkravu segments neiepriecina
Tam, ka ģenerālkravu apgrozījumam pēdējos mēnešos izdevies noturēties iepriekšējā gada līmenī, bet pusgadā kopumā piedzīvot samazinājumu, ir vairāki iemesli, kas ir saistīti gan ar prāmju reisu samazinājumu, gan globālām tirgus izmaiņām. Daudzu aspektu ietekmē ģenerālkravu apgrozījums šā gada pirmajā pusē ir bijis par 10,5% mazāks nekā 2014.gada attiecīgajā atskaites periodā. Lai gan konteinerizēto kravu daudzums samazinājies tikai par 1,8% un tas ir mazākais kritums starp Baltijas valstu ostām, situācija nav iepriecinoša. Tā liek pārskatīt esošo tendenci un meklēt jaunus risinājums, lai konteinerizēto kravu apjomu atkal kāpinātu. Sešos mēnešos apstrādāts 1,93 miljoni tonnu konteinerizēto kravu.
Šajā segmentā samazinājušies arī roll on/roll off, dažādu metālu, kokmateriālu, zivis un zivju produkcijas, pārtikas un atsevišķi neizdalīto ģenerālkravu daudzums.
Lejamkravu segmentā valda stabilitāte
Lejamkravu segments sastāda ļoti lielu Rīgas brīvostas darbības īpatsvaru, tāpēc tā stabilitāte ir vērtējama kā stabilitātes garants arī Rīgas brīvostai kopumā. Pirmajā pusgadā Rīgas brīvostas termināļos pārkrauts 5,8 miljoni tonnu lejamkravu, kas ir par 6,8% vairāk kā 2014.gada pirmajos sešos mēnešos. Pamatā tie ir naftas produkti, taču pieaugums vērojams arī sašķidrinātās gāzes un atsevišķi neizdalīto kravu grupās.