Svētku izskaņa ar skandālu

Šie Skolēnu dziesmu un deju svētki ieies vēsturē kā pirmie, kuros oficiāli tika atcelts gājiens. Svētku rīkotāji to pamatoja ar iepriekšējā vakara satraucošo situāciju noslēguma koncerta ģenerālmēģinājuma laikā, kad desmitiem skolēnu noģība. Par spīti tam – gājiens notika, tiesa, nekoordinēti un ar pamaz skatītājiem.

Lēmumu atcelt gājienu svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile pieņēmusi pēc noslēguma koncerta ģenerālmēģinājuma sestdienas vakarā. Viņa gan pati tajā nav bijusi klāt, taču ieradusies, kad kolēģi ziņojuši par notiekošo. «Ierodoties Mežaparkā, aina nebija vienkārša. Cilvēki, kas piedalījušies vairākos svētkos, un virsdiriģenti apliecināja, ka nav pieredzējuši neko tādu, ka īsā laika posmā tik daudz bērniem rodas tādas veselības problēmas. Komitejas dalībnieku viedokļi dalījās – vieni bija par aizliegšanu, otri pret. Es lēmu par labu veselībai un drošībai,» savu pozīciju svētdienas rīta preses konferencē skaidroja M. Seile, piebilstot: tā kā viena no versijām bijusi – to radījis pārgurums, neatceļot gājienu, «tiktu turpināta pārguruma spirāle». Tas esot bijis arī jautājums par sabiedrības attieksmi. Nevarot izlikties, ka nekas nav noticis – tāpēc bija jāpauž līdzjūtība tiem, kas piedzīvoja šo nepatīkamo situāciju. Pati viņa «nesankcionēto» gājienu neapmeklēja un arī runu Mežaparkā noslēguma koncertā neteica.

Slodze izsvērta

Svētku rīkotāju izpilddirektore Agra Bērziņa noliedza, ka lielais notikums visu šo nebūšanu, jo sevišķi – atceltā gājiena, dēļ nebūtu izdevies: «Svētki bija ļoti labi, ņemot vērā laika apstākļus un ne vieglo sagatavošanās procesu!» Tāpat organizatori nebūt neesot vēlējušies tādā veidā novelt atbildību no saviem pleciem – sak, mēs neļaujam iet, bet, ja ejat, tad – nevainojiet, ja kas notiek! Tas esot pašu dalībnieku lēmums! Īpaši to gribējuši tie, kam noslēguma koncertā nav jāpiedalās. Par pēdējo svētku sarīkojumu arī rīcības komiteja spriedusi – atcelt vai neatcelt, taču galu galā nolēmuši to atstāt. A. Bērziņa nevarot arī piekrist tam, ka programma bijusi pārblīvēta un mēģinājumi pārāk gari un nogurdinoši. Slodze bijusi ļoti izsvērta – dziedātāji mēģinājuši trīs stundas no rīta un vakarā. Tāpat nevarot pārmest par nekvalitatīvu ēdināšanu – ēdienkarte bijusi sabalansēta. To izstrādājusi Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija, kas veikusi arī tehnisko kalkulāciju, sekojot līdzi, lai visās iestādēs, kur bērni tika ēdināti, būtu vienādi apstākļi un nosacījumi.

Nevajadzēja atstāt pašplūsmā

Aptaujātie gājiena dalībnieki, viņu vecāki un skatītāji visi bija vienprātīgi – par spīti iepriekšējā vakara sarežģījumiem, gājienu nevajadzēja aizliegt! Kāpēc gan atlikt vienu no kulminācijas pasākumiem?! Bez tā svētki neesot iedomājami. Un šādā variantā – atstājot tos pašplūsmā, viss izvērties vēl sliktāk. Vajadzējis gluži vai minēt: iet vai neiet? Būs vai nebūs? Gājiens plūdis ar robiem, kad nācies zīlēt – vai tas jau viss?

«Iepriekšējos svētkos, kad bija ļoti karsti, noģība vai puse Daugavas stadiona, bet gājienu neatcēla. Iespējams, ka ģenerālmēģinājumu gan vajadzēja pārtraukt uzreiz, kad sāka bērni cits pēc cita krist zemē kā pupas, tomēr tāpēc citiem nav jāatņem svētku sajūta,» domā svētku dalībnieka vecāki Tomass un Karīna. Līga, kurai mazdēls muzicē Cēsu pūtēju orķestrī, par spīti paziņojumam, ka gājiena nebūs, uz to atbraukusi no laukiem. Žēl, ka bijis tik maz atbalstītāju – bērni tā gatavojušies, bet nav skatītāju. Viņa atceroties, cik apmeklēts gājens bijis pieaugušo dziesmu un deju svētkos.

Kopības sajūta

Inese Putniņa, Salaspils Mūzikas un mākslas skolas koklētāju ansambļa vadītāja, teic, ka nebijis divu domu – gājienā ir jābūt, jo tikai tā var gūt to īsto noskaņu, ejot kopsolī ar svētku dalībniekiem. Arī pārējie Salaspils kolektīvi esot gājienā, par to visi nobalsojuši vienprātīgi.

Jana un Aleksandra no Cēsu novada Rāmuļu pamatskolas deju kolektīva Madara esot vienīgās tā pārstāves, jo pārējie aizbraukuši mājās (piedalījušies tikai ielu koncertos). Bet viņas tā gribējušas te būt, tāpēc palikušas pie radiem. Tas taču tāds notikums reizi piecos gados. Ar visu te piedzīvoto esot apmierinātas – arī ar pusdienām (tās iznācies baudīt tikai vienreiz), lai gan dzirdējušas, ka brokastis un vakariņas gan bijušas paknapas – vien desu maize vai siera maize un ābols. Savukārt Katrīna un Alise no Ādažu vidusskolas kora bijušas ģenerālmēģinājumā un par tur piedzīvoto groza galvu – ik pa pusminūtei tikusi pacelta zīme mediķiem, rādot, ka tur kādam palicis slikti. Tas bijis kas nepieredzēts! Notikušo viņas skaidro ar ķēdes reakciju – ja viens noģībst, tad tam seko vairāki citi. Viņu korī gan nekas nopietns nevienam nekaitējis, bijušas vien sīkas ķibeles. Meitenes pieļauj, ka par iemeslu lielajam vājinieku vilnim bijis nogurums un negulētās naktis, jo ne visi tās izmantojuši, lai pilnvērtīgi atpūstos. Iespējams, pie vainas bijušas arī ne vienmēr notiesātās brokastis vai kāda cita negribētā ēdienreize.