Lidlauku sakopj, piegružotājus meklēs
Apmēram trīs nedēļas būs vajadzīgas, lai sakoptu nelegālo būvgružu izgāztuvi lidlauka Spilve teritorijā. Atkritumu uzvešanai būs vajadzīgas ne mazāk kā 600 kravas mašīnas.
Šis ir tikai viens piemērs, kas atspoguļo situāciju Latvijā. Būvnieki (un ne tikai tie) meklē iespējas, kā ietaupīt uz būvgružu izvešanas vai pārstrādes rēķina. Vismaz lidlauka teritorijā uzietie atkritumu kalni vizuāli apliecina, ka ļoti liela daļa cita īpašnieka teritorijā nelikumīgi izgāzto kravu atvestas pēc remontdarbiem, taču diez vai tie notikuši dažos dzīvokļos un diez vai atvesti ar pikapiņu. Aplēses liecina, ka lidlaukā izgāzti aptuveni 4500 kubikmetri atkritumu.
100 ha lielo lidostas Spilve teritoriju apsaimnieko SIA Rīgas nami (RN), kam piegružotā teritorija ir jāsakopj. Tādu kārtību paredz likumi. RN valdes priekšsēdētāja Vineta Verika stāsta, ka nelikumīgi izvestos būvgružus atklāja pirms gada, bet tad apjoms bijis mazāks. Kamēr RN būvgružotājus centās apturēt ar ceļa pārrakšanu, žoga uzlikšanu, videonovērošanas kameru uzstādīšanu un pat apsardzes algošanu, atkritumu kalni kļuvuši arvien lielāki. Videokameras pazuda teju tajā pašā dienā, kad tika uzstādītas, žogs tika sabojāts un visbeidzot aiznests. Turklāt lidlauka teritorija ir publiska, tāpēc to nevar aizslēpt aiz necaurredzama un necaurejama žoga. Tagad katru vakaru tiek uzbērts apmēram četrus metrus augsts valnis un no rīta nošķūrēts, lai transports var iebraukt un izvest būvgružus. Jo šonedēļ pēc RN pasūtījuma ir uzsākti teritorijas sakopšanas darbi, būvgružus novāc atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums Clean R.
Pēc speciālistu aplēsēm, pērn ļaunprātīgu būvgružotāju izveidotās nelegālās izgāztuves apjoma novākšanai vēsturiskajā pilsētas lidlaukā Spilve būs nepieciešams ne mazāk kā 600 kravas mašīnu. Clean R valdes priekšsēdētāja Ieva Jansone piebilst, ka precīzi aprēķini pagaidām nav iespējami, jo būvgružu kalni stiepjas apmēram 170 metru garumā un kopš nedēļas sākuma dienā bijis iespējams nokopt tikai dažus metrus, jo atkritumi tiek šķiroti, nevis sašķūrēti ar buldozeru un izvesti. Viņa saka – atkritumu apjomu varētu salīdzināt būvgružu daudzumu, kāds rastos, nojaucot vienu piecstāvu māju, tāpēc ir skaidrs, ka atkritumi uz nomaļo ceļu lidlauka teritorijā vesti organizēti. Diemžēl pašlaik nav kravu kontroles, tāpēc trūkst informācijas, kur būvgruži nonāk. Nauda par atkritumu izvešanu tiek iekasēta, savukārt poligonam par tur apglabājamiem kubikmetriem maksāt negribas. Tāpēc, ja kāds piedāvā ļoti lēti izvest būvniecības atkritumus, ir skaidrs, ka tie nenonāks īpašajos poligonos, bet mežā, ceļmalā vai, kā šajā gadījumā, lidlaukā.
V. Verika piebilst, ka šī nelikumīgi izveidotā izgāztuve nebūt nav anonīma – ir atrasti līgumi, pavadzīmes, projekti ar firmu nosaukumiem un rekvizītiem. Tagad darbs policijai, lai noskaidrotu, kā dokumenti un visa pārējā cūcība nonākusi svešā īpašumā. V. Verika ir pārliecināta, ka ir iespējams saukt pie atbildības negodprātīgos atkritumu izvedējus: «Katrā no šādām izgāztuvēm var atrast ne vienu vien pierādījumu, kas varētu aizvest līdz pat būvgružotāja mājas slieksnim, dodot iespēju policijai saukt viņus pie atbildības.» Arī Rīgas vicemērs Andris Ameriks norāda, ka pašvaldības mērķis ir saukt vārdā piecūkotājus. Vēl jo vairāk tāpēc, ka RN šīs teritorijas sakopšana izmaksās aptuveni 50 000 eiro, kurus varētu ieguldīt citos projektos, piemēram, lidostas vēsturiskās ēkas remontdarbos.