Koncertzāles Rīga producents Juris Millers, paužot neapmierinātību ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) valdes liktajiem šķēršļiem, kas kavē kultūras objekta attīstību, lūdzis valdībai un atbildīgajām ministrijām ļaut viņam patstāvīgi apsaimniekot to LZA ēkas daļu, kur atrodas koncertzāle.
Problēma jau parādījusies pašā sākumā, noslēdzot ar LZA nodomu protokolu par telpu apsaimniekošanu. «Jau no pirmās būvdarbu dienas tika bremzēti remontdarbi, uzliekot dažādus ierobežojumus,» norāda J. Millers. Pēdējais piliens tajā visā bijis liegums ierīkot autonomu apkures sistēmu. «Piecpadsmit gadus ēkā nav funkcionējusi apkures sistēma, kas grāva šā valsts kultūras pieminekļa mūrus. Arī nodomu protokolā tika ierakstīts, ka vajadzīga sistēmas renovācija,» teic producents. LZA gan pērn maijā iesniegusi dokumentu, kur aprādīts, ka viss ir kārtībā. Diemžēl tā vis nebijis, un viņam pērn par saviem līdzekļiem nācies novērst četras avārijas. Zāles apsaimniekotājs uzskata, ka LZA nesaprot kultūras iestādes specifiku. Vasarā ēka atdziestot kā tāda mūra baznīca, un tādā vietā uzturēties nevēlas ne skatītāji, ne mūziķi. «Nepietiekami apsildīto telpu dēļ pagājušajā sezonā no sadarbības atteicās vairāki mūziķi. Ir arī saprotams, jo, piemēram, koncertflīģelis maksā milzīgu naudu un pakļaut to mitrumam un aukstumam būtu neprāts,» skaidro J. Millers. Pusgadu izstrādājis jaunu apkures sistēmas projektu, kas paredzēja atslēgties no kopējās apkures. Diemžēl LZA valdes ausis (izņēmums esot LZA prezidents Ojārs Spārītis) uz viņa lūgumiem sākt remontdarbus palikušas kurlas. Esot pat nācies dzirdēt tādas atrunas, ka tāpat jau esot labi. Lūk, iepriekš, ja vajadzējis papildu siltumu, izlīdzējušies ar elektriskajiem sildītājiem. Laikam jau esot aizskarta viena otra patmīlība, redzot, cik ātri koncertzāle Rīga sakārtojusi telpas, secina uzņēmējs, piebilstot, ka līdz tam akadēmija 42 gadus nespējusi atjaunot zāli un novedusi to līdz pirmsavārijas stāvoklim, ko apliecinājuši arī būveksperti. Par spīti visam – astoņu mēnešu laikā izdevies sarīkot 100 pasākumu, piesaistot ap 100 000 skatītāju. J. Millers atzīst, ka neredzot citu izeju, kā vien premjerministrei Laimdotai Straujumai, Kultūras ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai lūgt iespēju apsaimniekot pašam to ēkas daļu, kur atrodas koncertzāle. Viņš atgādina, ka tā tas bijis līdz 1972. gadam (līdz ugunsgrēkam, kas papostīja zāli), kad šī nama daļa bijusi filharmonijas pārziņā. Ja situācija nemainīsies, šī kultūras telpa var tikt zaudēta, pieļauj producents.
LZA no sīkākiem komentāriem atteicās, vien norādot, ka «šobrīd darbu sāk SIA CBB konsultāciju birojs audita personāls, lai izvērtētu starp LZA un SIA Koncertzāle Rīga noslēgto līgumu par telpu nomu un apsaimniekošanas ekonomisko un juridisko pamatojumu, kā arī noskaidrotu kavēkļus savstarpējo norēķinu kārtībā». Audits varētu beigties pēc divām nedēļām, un tad LZA sniegtu savu redzējumu šajā situācijā.
Premjerministre deleģējusi KM un IZM paust viedokli par notiekošo. Ministrijas apliecina, ka J. Millera iesniegums ir saņemts, taču atbildi sola pēc audita beigām. KM vien Neatkarīgajai piebilda, ka noteikti vēlētos, lai koncertzāle turpina savu darbību.