Mājokļu pieejamība Rīgā augstāka nekā pērn
Mājokļu pieejamības indekss (MPI) šogad pirmajā ceturksnī Rīgā, lai arī nedaudz pasliktinājās ceturkšņa laikā, tomēr gada griezumā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpināja pieaugt, liecina jaunākais "Swedbank" Baltijas Mājokļu pieejamības indekss.
Mājokļu pieejamību Rīgā turpināja veicināt par dzīvokļu cenām spējāks algu kāpums. Savukārt mājokļu pieejamību Viļņā un Tallinā sekmēja zemākas nekā pērn mājokļa kredīta procentu likmes. Rīgā mājokļu pieejamība joprojām ir visaugstākā Baltijas valstu galvaspilsētu vidū.
Šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, MPI Rīgā ir uzlabojies nedaudz - no 147 uz 149.
Indeksa vērtība 149 nozīmē, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli) ienākumi bija par 49% augstāki, nekā tas nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk par 30% no ģimenes kopējiem ienākumiem. Indeksa kāpumu veicināja joprojām spēja vidējās neto algas izaugsme 6,5% apmērā, kas gan ir lēnāk nekā pērn. Mājokļu cenas savukārt kāpušas par 3,3%. Turpretī pieejamību pasliktinājis neliels procentu likmju kāpums par 13 bāzes punktiem (jeb 0,13 procentpunktiem).
"Lai gan Rīgā joprojām bija vērojams uzlabojums mājokļu pieejamībā, aktivitāte dzīvokļu tirgū bijusi salīdzinoši vārga - darījumu skaits šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, krities par ceturtdaļu. Aktivitāti pavājinājis gan krietni vārgāks nerezidentu pieprasījums (ko varētu būt ietekmējusi gan ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā, gan zināmā mērā arī pērnā gada grozījumi Imigrācijas likumā), gan arī pavājš vietējo iedzīvotāju pieprasījums. Vietējo iedzīvotāju pieprasījumu lielā mērā kavējušas sākotnējās izmaiņas Maksātnespējas likumā, kas iedragāja mājsaimniecību spēju paņemt mājokļa kredītu un radīja zināmu nenoteiktību tirgū pagājušā gada nogalē un šī gada pašā sākumā. Tas daļai pircēju lēmumu iegādāties mājokli lika pārcelt uz vēlāku laiku. Līdz ar atkārtotiem grozījumiem likumā, mājsaimniecību spēja paņemt mājokļa kredītu kopumā atkal ir paaugstinājusies, bet pircēju sentiments uzlabojies, tāpēc turpmākajos mēnešos vietējo iedzīvotāju aktivitāte varētu kļūt spējāka," saka Andrejs Semjonovs.
Tallinā MPI pirmajā ceturksnī pieauga vien pavisam nedaudz - līdz 144, no 143 gadu iepriekš. Dzīvokļu cenas pirmajā ceturksnī pieauga par 8,9%. Neto algas gada griezumā augušas nedaudz lēnāk kā vidēji pērn - pieaugums pirmajā ceturksnī bija 4,5%. Mājokļu kredīta procentu likmes gada laikā samazinājušās par 36 bāzes punktiem, kas arī veicinājis pieejamības uzlabošanos.
Viļņā MPI uzlabojies visvairāk, par trīs punktiem, bet tas joprojām bijis zemāks Baltijas valstu galvaspilsētu vidū, pirmajā ceturksnī sasniedzot 132 punktu atzīmi. Salīdzinoši straujo paaugstinājumu veicināja ievērojams samazinājums procentu likmēs par 54 bāzes punktiem. Spējais dzīvokļu cenu kāpums ir piebremzējies līdz 7,6%. Taču lēnāka kļuvusi arī neto algu izaugsme - tā pirmajā ceturksnī bija 2,4%.
Pirmajā ceturksnī laika posms, kas mājsaimniecībai Rīgā nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai pilnas atbildības mājokļu kredītam, gada griezumā samazinājās teju par mēnesi un sasniedza 26,3 mēnešus. Mājokļa kredīta ar ierobežotu klienta atbildību (ar tā saukto nolikto atslēgu principu) pirmās iemaksas uzkrāšanai nepieciešamais laiks ir būtiski lielāks, jo ir nepieciešama arī lielāka pirmā iemaksa. Uzkrāšanas laiks var būt ilgāks arī tad, ja mājsaimniecībai ir vienlaikus jāmaksā arī par īri. Tallinā uzkrāšanas laiks pieauga par nedaudz vairāk kā mēnesi un sasniedza 30,6 mēnešus. Savukārt Viļņā tas pieauga par teju diviem mēnešiem, sasniedzot 35,9 mēnešus.
Rīgā "standarta" mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai šī gada pirmajā ceturksnī bija jāspēj novirzīt 197 eiro mēnesī, savukārt Tallinā un Viļņā 289 un 210 eiro.