Rīgas pašvaldība kļuvusi par pirmo Latvijā, kas apņēmusies pilnībā izmantot Valda Dombrovska atstāto dāvanu – tiesības strauji tuvināt zemes un mājokļa nodokļa likmes 3% robežlīnijai.
Rīgas pašvaldība beidz darbu pie nekustamā īpašuma nodokļu likmju celšanas. Konkrētajam likmju sadalījumam starp dažādu īpašnieku grupām lielas nozīmes nav.
Pašvaldība neslēpj, ka tās mērķis ir palielināt konkrētā nodokļa slogu par 23,7 miljoniem eiro. Tie gulsies uz 641 007 rīdziniekiem, cik daudzus Centrālā statistikas pārvalde atzinusi par reāli dzīvojošiem Rīgā šā gada 1. janvārī. Tas nozīmē papildu maksājumu 23 700 000 / 641 007 = 36,97 eiro uz vidēji statistisko rīdzinieku, ieskaitot zīdaiņus un daudzus citus cilvēkus, no kuriem pašvaldība nevienu eiro nedabūs. Strādājošiem rīdziniekiem un lielai daļai pensionāru jāsāk laikus krāt vismaz 100 papildu eiro pašvaldības papildu vajadzību apmierināšanai.
Pašvaldības pieteikums celt nodokļa likmi pilnā mērā apstiprina to, ko Neatkarīgā paredzēja 2012. gada rudenī, kad Valda Dombrovska valdība sagatavoja un Saeimas vairākums nobalsoja par nodokļa likmes piecpadsmitkāršošanu no 0,2% līdz 3% no īpašumu kadastrālās vērtības. «Finanšu ministrija gatavo tekstu vēstulēm pašvaldībām ar lūgumu izskaidrot saviem iedzīvotājiem, kāpēc mājokļa nodoklis viņiem turpmāk tiks varbūt pieckāršots (tas būtu paaugstināts tikai līdz 1%), septiņkāršots (paaugstināts līdz 1,5%, ko Finanšu ministrija uzrāda kā galveno mērķi) vai piecpadsmitkāršots (paaugstināts līdz 3%, kas atstāts par mazliet grūtāk sasniedzamu mērķi),» avīze brīdināja 2012. gada 11. oktobrī.
Šobrīd darba kārtībā ir 2016. gada, nevis 2013. gada nodokļu likmes. Trīs gadu nobīdi V. Dombrovska dāvanas pieņemšanā izskaidro gan dažādu vēlēšanu ciklu secība, gan finanšu nepieciešamība. 2014. gada beigās kādreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs un vēlāk priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis tieši Neatkarīgajai uzticēja paredzējumu, ka «pēc pusotra, diviem gadiem Rīgai būs bankrots» saistībā ar to, ka iestāsies termiņš apjomīgiem maksājumiem par iepriekš ņemtiem kredītiem. Nupat kā 29. maija avīzē Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs publiski atbildēja savam priekštecim, norādot uz pašvaldības parādu nastas pieaugumu no 180 miljoniem eiro līdz 1,059 miljardiem eiro, ar kuriem pilsētas vadīšanu pārņēma N. Ušakovs. A. Ārgalis parādu grābšanas laikā neskaitījās pilsētas galva, bet dažkārt bija ietekmīgāks par šā amata nominālajiem izpildītājiem.
Rīga nav pirmā pašvaldība, kas izmantojusi V. Dombrovska sagādātās iespējas. Cik zināms, pirmā pasteigusies Valka. Jāpiekrīt Valkas novada domes priekšsēdētājam Ventam Armandam Krauklim, ka nodokļa likmes celšana pie viņiem un Rīgā nav tieši salīdzināmas lietas pēc apmēra un – galvenais – pēc ieviešanas laika. Valka noķēra ekonomiskās augšupejas mirkli, kad nodokļu celšana ir mazāk sāpīga. Rīga ir spiesta rīkoties pretēji, jo ekonomiskās problēmas valstī saasina pilsētas parādu atdošanas grūtības. Šis piespiedu solis ir signāls aizvākties no Rīgas visiem, kuri to spēj, jo tālāk nepatikšanas kļūs aizvien lielākas. Pašreizējā domes vairākuma varas laikā CSP fiksētais pilsētnieku skaits jau ir sarucis par 46 tūkstošiem cilvēku.
Pieredze
Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs:
– Bijām pirmie un laikam vienīgie, kas paaugstināja mājokļa nodokļa likmi no 0,2 uz 0,3%, vienlaikus paredzot atlaides sociāli mazāk aizsargātiem iedzīvotājiem. Rezultātā katra mājokļa īpašnieka maksājums pieauga tikai nedaudz, bet no visiem kopā pāris desmiti tūkstošu eiro papildu ieņēmumi pašvaldībai sanāca. No Rīgas viedokļa tas ir nekas, bet Valkai – būtiska summa. Tā tika ieguldīta kā līdzfinansējums ielu labošanā cilvēkiem pamanāmā apjomā, ko nodrošināja arī naudas aizņemšanās. Bez nodokļa likmes celšanas mums naudu neaizdotu. Iedzīvotāji ir kopumā apmierināti ar to, ko mēs izdarījām. Nu ir redzams, ka mēs to izdarījām pareizā laikā, kad ekonomika gāja uz augšu un nelieli papildu izdevumi cilvēkus netracināja. Tagad neko tādu mēs atļauties negrasāmies un iesakām gan citām pašvaldībām, gan valstij būt uzmanīgiem ar nodokļu celšanu. Ja nē, tad joprojām spēkā ir mūsu aicinājums pārcelties dzīvot uz Valku, jo šeit dzīvot ir izdevīgāk nekā citur. Šim aicinājumam ir atsaucība, bet tik un tā pašvaldības rīcībā vēl ir tukši dzīvokļi, ko varam piedāvāt iebraucējiem.