Rīgā apmēram par 100 latiem samazināts pabalsts cilvēkam ratiņkrēslā, kas vēlas pārvietoties ar specializēto mikroautobusu. Pērn šis pabalsts bija 270 latu gadā, šogad tikai 180 latu.
Invalīdu organizācijas norāda, ka tas daudziem cilvēkiem būtiski ietekmēs iespējas pārvietoties, savukārt Rīgas dome atzīst, ka tas ir krīzes risinājums un, iespējams, varētu tikt mainīts.
Salīdzinājumā ar valsts atbalstu transporta izdevumiem, kas cilvēkiem ar invaliditāti ir 56 lati pusgadā, Rīgā patiešām ir nedaudz labāka situācija, jo pašvaldība apmaksā vēl citus pakalpojumus – specializēto transportu, taksometra pakalpojumus vai apmaksā invalīdiem degvielas iegādi personiskajam auto. "Šie visi pakalpojumi ir domāti personām, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās un kuras nevar pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Samaksu par pakalpojumu piešķir, neizvērtējot ienākumus un materiālo stāvokli," norāda Rīgas domes (RD) Labklājības departamenta speciāliste Lita Brice.
Speciālais transports – vienīgā izeja
Tomēr cilvēku ar invaliditāti organizācija Pontes ir sašutusi par RD rīcību, pašā 2009. gada nogalē sagādājot "jaunā gada dāvanu" invalīdiem. "Vairāku gadu garumā cilvēki ar invaliditāti izmanto specializēto transportu, kas aprīkots ar pacēlājiem un ir pielāgots cilvēkiem ratiņkrēslos. Šāda transporta pakalpojuma cena ir 80–90 santīmi par kilometru. Arī transporta pabalsti tika rēķināti, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, paaugstinājās degvielas cenas, mainījās pabalstu summa.
2009. gadā pabalstu summa bija no 180 līdz 270 latu gadā – atkarībā no tā, kādu transporta līdzekli cilvēks izmanto. Ja privātu automašīnu, tad pabalsts degvielai 180 latu, ja specializētā transporta pakalpojumus – 270 latu gadā," stāsta Pontes vadītāja Daiga Dadzīte, kura arī pārvietojās ratiņkrēslā.
No šā gada transporta pabalsta summa ir visiem viena – 180 latu, un tas nozīmē, ka atbalsts būtiski samazināts tiem, kuri izmanto specializēto transportu. "Pēc mūsu aprēķiniem, par šādu pabalstu var nobraukt 200 kilometru gadā vai 0,5 kilometrus dienā," saka D. Dadzīte. Daudz cilvēku Rīgā izmanto tieši specializēto transportu, jo pašiem nav sava auto. Ināra Šatkovska, kas arī pārvietojās ratiņos un vada savu invalīdu organizāciju Jūnijs, piebilst, ka "Rīgas domniekiem ar lielo ietaupījumu uz invalīdu transporta rēķina nepietika, vēl jau arī bija jāsamazina pabalsts mājokļa pielāgošanai no 3000 līdz 1500 latu". Šo pabalstu samazināja tajā pašā dienā, kad atbalstu transportam. I. Šatkovska spriež – kā jebkurš rīdzinieks, arī cilvēki ratiņkrēslos labprāt izmantotu sabiedrisko transportu, bet tikai retais autobuss ir pielāgots ratiņniekiem. Ja arī autobuss ir ar nolaižamo rampu, daudzas pieturvietas ir zemākas un uzbraukt nav iespējams. Arī ietves nav pielāgotas, lai ratiņkrēslā pārvietotos pa ielu, un ziemā tas vispār nav iespējams.
Krīzes risinājums
Uz jautājumu, kāpēc mainīts pabalsta apmērs un cik lielu ietaupījumu tas dos, RD Labklājības departamenta speciāliste Lita Brice atbild: tas ir krīzes risinājuma budžets – tāpat kā valstij. Nav izslēgts, ka to varētu koriģēt. "Jāpiebilst, ka ne viens, ne otrs no šiem pakalpojumiem nav pašvaldības obligāto funkciju sarakstā, Rīgas dome tos uzņēmusies kā papildu pabalstus un labās gribas izpausmes," saka L. Brice.
Pēc invalīdu organizāciju lūguma 2008. gadā tika grozīti saistošie noteikumi un tika paredzēta iespēja personām saņemt šo samaksu skaidrā naudā un pašām noteikt, kādu transporta pakalpojuma veidu izvēlēties. Pēc domes datiem, līdz ar nosacījumu maiņu palielinājās to personu skaits, kas vēlas saņemt 270 latu pabalstu kā samaksu par transporta pakalpojumu.
Naudas vairāk, bet… mazāk
Tomēr, izpētot naudas līkločus invalīdu transporta pabalstiem Rīgā, noskaidrojās, ka kopējais finansējums invalīdu transportam galvaspilsētā šogad pat ir lielāks nekā pērn – ne tikai par dažiem, bet par vairākiem desmitiem tūkstošu latu. Tāpēc loģisks ir jautājums – ja kopumā finansējuma ir vairāk, kāpēc vienai grupai invalīdu pabalsts bija jāsamazina?
Labklājības departamenta dati liecina, ka invalīdu transportu pērn izmantoja 2712 personas, tam tērējot 502 758,91 latu, bet šogad šim mērķim paredzēti 571 380 latu, tātad par 14% vairāk. Departamenta finanšu speciālists Artūrs Krjukovs skaidro, ka līdzekļu ieplānots vairāk, jo tiek paredzēts, ka invalīdu transporta pakalpojumus izmantos vairāk personu, kopumā vismaz 3113. Ir cilvēku ar invaliditāti grupas, kurām specializētais transports izmaksā dārgāk, piemēram, pacientiem, kuriem nepieciešama dialīze. Speciālists norāda, ka vidējais pabalsta lielums pērn bija 185 lati. Arī šogad ieplānots apmēram tāds pats pabalsts. "Cilvēkiem nevajadzētu satraukties, jo katram, kam ir nepieciešama šāda palīdzība, tā tiks nodrošināta." Tomēr gada otrajā pusē, ja kāda programma nepildīsies, pabalstu apmēru varēšot pārskatīt.
***
UZZIŅAI
Personām ar kustību traucējumiem Rīgas dome apmaksā šādus pakalpojumus:
- speciālā autotransporta (mikroautobusa) pakalpojums – 180 latu gadā (2009. gadā 270 latu)
- vai taksometra pakalpojums – 180 latu gadā (2009. gadā 200 latu),
- vai degvielas iegādi personiskajam autotransportam – 180 latu gadā (2009. gadā – tikpat)
Papildus šai samaksai personas, kuras ir sociāli aktīvas (strādā, mācās vai ir nevalstisko organizāciju valdes locekļi) saņem 15 latu mēnesī; personas, kuras apmeklē rehabilitācijas kursu, saņem 50 latu gadā.
Cik daudzi izmanto?
Invalīdu transporta pakalpojumus 2009. gadā kopumā izmantoja 2712 personas par kopējo summu 502 758,91 lats.
Vidējais pabalsta lielums bija 185,38 lati.
Šogad tiek plānots, ka invalīdu transporta pakalpojumu Rīgā izmantos 3113 personas.
Rīgas Sociālā dienesta redzeslokā pērn bija 679 personas ratiņkrēslos.
Avots: RD Labklājības departaments