Dreiliņos vandaļi terorizē iedzīvotājus

Pašvaldības policijas posteņa trūkums dzīvojamo māju mikrorajonā Dreiliņi-2 liek bažīties par sabiedrisko kārtību. Tur tiek bojātas māju fasādes, dedzināts atkritumu vads, lauztas ārdurvis un atvienota elektroapgāde.

Tāpēc SIA Rīgas pilsētbūvnieks (RP) lūgusi pašvaldības policijai pievērst lielāku uzmanību jaunajam mikrorajonam. Sabiedriskās kārtības nodrošināšanai uzstādītas 16 videonovērošanas kameras.

"Kad jūtu, ka situācija nedaudz pasliktinās, zvanu trauksmes zvanu," taujāts, kāpēc policijai jāpievērš uzmanība šim mikrorajonam, atbild RP vadītājs Ivars Gaters. Ar māju postījumiem esot tikuši galā, jo, pateicoties videonovērošanai, pieķerti ķēpātāji. Tomēr iedzeršanas notiek un kompānijas pagalmos pulcējas. "Kamēr bija pašvaldības policijas iecirknis, tikmēr baidījās. Tagad sajūtas brīvāk," komentē I. Gaters. Pašvaldības policija jau ir iekļāvusi apgaitas maršrutā šo mikrorajonu, un tiek sastādīts plāns, kā rīkoties turpmāk. Šajā mikrorajonā atrodas 14 daudzdzīvokļu māju un dzīvo apmēram 3000 iedzīvotāju.

Savukārt Rīgas Austrumu izpilddirekcija plāno īstenot projektu Droša māja. Tā ir iedzīvotāju savstarpējā sadarbība un kontakti ar policiju, kas palīdz novērst un pat atklāt noziegumus. Līdzīga sistēma ar panākumiem darbojas Igaunijā – kaimiņi pieskata cits cita īpašumu un ziņo par nepazīstamiem, aizdomīgiem cilvēkiem. "Mēs gribam pamēģināt to ieviest Grīziņkalnā, jo tur jau realizēts Mūrnieku ielas atjaunošanas projekts. Esam ar iedzīvotājiem vairākkārt sadarbojušies dažādu ieceru īstenošanā," saka Rīgas Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektors Dmitrijs Pavlovs. Tāpēc viņš cer, ka arī šī ierosme gūs atsaucību.

Sabiedrības sadarbības modelis Kaimiņu novērošana (Neighbourhood Watch) dažādās pasaules valstīs darbojas kopš 20. gadsimta 70. gadiem un kopš 2000. gada – arī Igaunijā. Rīgā par šā projekta īstenošanu aktīvi aģitēja kriminologs Andrejs Vilks, būdams Rīgas domes deputāts pirms trim gadiem. Lai to īstenotu, nepieciešams finansējums. Piemēram, Igaunijā līdzekļus piešķīra gan Tieslietu ministrija, gan Tallinas pašvaldība, gan vietējās pašvaldības un sponsori.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.