Laikmetīgajai mākslai nolūko RTU ēku

Jaunā arhitekte Maija Putniņa-Gaile savā diplomdarbā piedāvā RTU ēku rekonstruēt, akcentējot bijušo Ķemerejas ielas vietu, kā arī piedāvājot atsegt viduslaiku ēku pamatus pašreizējā autostāvvietā aiz Kaļķu ielas pirmā nama, iekonservējot tos un paredzot tos kā interesantu tūrisma vietu © Vizualizācija: Maija Putniņa-Gaile

Līdz pat šim laikam Latvijas pēckara un mūsdienu mākslas darbiem nav sava muzeja, ko mākslinieki un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki uzskata par nepiedodamu kultūras telpas trūkumu. Viņi rosina šim nolūkam izmantot Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) administratīvo ēku Kaļķu ielā 1, kuras telpas tuvākajā nākotnē atbrīvos. Rīgas dome ir gatava atbalstīt šo ideju, ieguldot naudu ēkas sakārtošanā, taču funkciju atbildību uzticot Kultūras ministrijai.

«Kopš 1950. gada laikmetīgā māksla nav radusi vietu, kur to izstādīt. Pirms pusotra gada sākām nopietnāk rosīties un meklēt atbilstošas telpas. Un tad no Rīgas domes nāca piedāvājums izmantot RTU centrālo ēku Strēlnieku laukumā,» diskusijā par šāda muzeja izveidi teica arhitekte Zaiga Gaile, kura pati pārliecinājusies, ka nams, kas 1958. gadā celts Staļina laika baroka stilā, ir gana plašs. Tas aizņem apmēram 10 000 kvadrātmetru, ir augstiem griestiem, lielām lustrām, lielām pagrabtelpām, tāpēc būtu piemērots gan izstāžu veidošanai, gan darbu glabāšanai, gan dažādu pasākumu rīkošanai. Muzejam šī vieta arī tāpēc būtu laba, jo «kopā ar Daugavas pretējā krastā esošo Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku veidotu sabiedriski nozīmīgu ēku pilsētbūvniecisku ansambli». Viņa uzskata, ka ēkas atjaunošanā nevajadzētu ieguldīt lielas naudas summas, jo tā ir labā stāvoklī. Ierosmei Z. Gaile parādīja arhitektūras studentes Maijas PutniņasGailes diplomdarbu, piebilstot – ja tiešām tiktu nolemts te veidot muzeju, rīkotu ideju konkursu, izvēloties labāko.

Māksliniece Džemma Skulme arī vērsa uzmanību, ka pa šiem gadu desmitiem tapuši lieliski darbi, kam tā arī nav atradusies vieta, kur tos ļaut apskatīt visiem, nevis tikai pa kripatiņai šad un tad izlikt tematiskās izstādēs. Diemžēl nākoties atzīt, ka mākslai vienmēr «telpas jāizsit». Arī viņai pašai kā Mākslinieku savienības vadītājai to vajadzējis darīt. Tādā veidā iegūta gan izstāžu zāle blakus viesnīcai Latvija, gan vēlāk Arsenāls. Taču bijuši arī zaudējumi – gan tā pati Latvija, gan Rīgas galerija, gan vēl citas galerijas. Māksliniece pauda nožēlu, ka pērn, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, pietiekami liela vieta netika atvēlēta vizuālajai mākslai. «Nedrīkst slēpt no tautas un pasaules mākslas vērtības. Rīgai jāveido sava seja, tai ir jāiegūst stils caur mākslu un kultūru,» sacīja Dž. Skulme un uzsvēra, ka muzejs rodas procesā, tāpēc nebūtu jāgaida, kad namu pilnībā izremontēs, lai tikai tad sāktu to apdzīvot. Jau nākamgad tur varētu veidot pagaidu izstādes, palēnām kārtojot juridiskās un projektu lietas. Viņai pievienojās tēlnieks Aigars Bikše: simboliski esot svarīgi rīkoties jau laikus, nevis gaidīt, kad telpas izremontēs līdz pēdējam krāsas vilcienam.

Mākslas zinātniece Anda Treija aprādīja, ka ir maldīgi domāt, ka padomju laika māksla nebūtu tā vērta, lai to izstādītu. «Laba māksla rodas ne tikai komforta zonā. Arī tajos gados tapa daudzi izcili darbi – tādi, kas neļāva mums kļūt plakaniem. Tā ir mūsu tautas radošā izpausme, kurai jābūt pieejamai visiem.» A. Treija piebilda, ka tā domā daudzi, ko apliecinot vēstule ar 200 mākslinieku un citu sabiedrībā zināmu cilvēku parakstiem.

Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Nils Ušakovs pauda: zinot, ka nākotnē nams, kas pieder pašvaldībai, tiks atbrīvots, iepriekš ieskicēti divi varianti: izmantot to domes vajadzībām vai atdot privātīpašniekam. Taču, protams, labāk ir vēsturiskajā ēkā izvietot muzeju. Dome esot gatava vadīt muzeja izveides procesu un ieguldīt ēkas atjaunošanā līdzekļus, tomēr funkciju atbildība būtu jāuzņemas Kultūras ministrijai, līdzīgi kā tas ir ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM). Pilsētas mērs gan nesolīja visu paveikt līdz 2018. gadam. Vispirms RD jāpabeidz LNMM rekonstrukcija, tad būtu iespējams pieķerties vēl kādam lielam objektam. Līdztekus būtu arī jādomā, kur pārvietot RTU rektorātu.

Fonda Mākslai vajag telpu valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns uzsvēra, ka «šī ir jaunas labas ieceres dzimšanas diena. Publiskota ideja, kas lolota nelielā domubiedru grupā». Viņš izteica cerību, ka laikmetīgo mākslu izdosies baudīt jau pārskatāmā nākotnē.

Rīgas Tehniskās universitātes ēkā Kaļķu ielā 1 šobrīd ir rektorāts, un ar laiku arī tas telpas atbrīvos. 1958. gadā celto namu kā ideālu vietu laikmetīgajai mākslai noskatījuši radošie ļaudis, kas te vēlētos iekārot muzeju. Arī Rīgas dome atbalsta šādu sava īpašuma izmantošanas veidu.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais