Siltumenerģiju sadala pēc atšķirīgām metodikām
Latvijā tiek izmantota 21 metodika, kā pašvaldībās aprēķina maksu par patērēto siltumenerģiju. Tomēr pat viena ēkas pārvaldnieka apsaimniekotajās mājās maksa par vienu un to pašu pakalpojumu var būtiski atšķirties. Lai to ilustrētu, Neatkarīgā izvēlējās vairākas pašvaldības uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) apsaimniekotās ēkas un kādu dzīvokļu īpašnieku biedrību.
Akciju sabiedrība Rīgas siltums informē, ka siltumenerģijas tarifs no šā gada 1. aprīļa (visticamāk, arī maijā) paliks nemainīgi zems un būs tāds pats kā martā – 53,68 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa. Siltumenerģijas tarifs šī gada aprīlī ir par 5% mazāks, nekā pērnā gada aprīlī, kad tas bija 56,47 eiro par megavatstundu bez PVN. Savukārt jūnijā tarifs varētu samazināties un būtu 52,76 eiro par megavatstundu. Jo zemāks siltumenerģijas tarifs, jo mazāk jāmaksā par apkuri. Siltumenerģiju izmanto arī ūdens uzsildīšanai un karstā ūdens vai siltuma cirkulācijas nodrošināšanā.
Tieši pēc karstā ūdens cirkulācijas ailītes savos rēķinos RNP klienti var konstatēt, ka siltumenerģijas tarifs ir vai nav samazināts. Tur norāda maksu par megavatstundu, no kuras aprēķina maksu katram dzīvoklim – bet jau par 0,1 megavatstundu. Savukārt dzīvokļu īpašnieku biedrība norāda konstantu maksu par siltuma cirkulāciju (ko var uzskatīt arī par karstā ūdens cirkulāciju), kas ir mazāka nekā RNP klientiem.
Ūdens uzsildīšana – šis nu reiz ir rēbuss RNP apsaimniekoto māju iedzīvotājiem. Maksa par viena kubikmetra ūdens uzsildīšanu mēdz ļoti atšķirties. Gadās, ka ēkā, kurā jāmaksā vairāk par kvadrātmetra apsildīšanu, maksa par ūdens uzsildīšanu ir mazāka. Un pretēji – ja apkure ir lētāka, ūdens uzsildīšana ir salīdzinoši dārga. Turklāt pat vasaras mēnešos maksa par karstā ūdens kubikmetru lēkā pāris eiro robežās. RNP to skaidro ar iedzīvotāju neprecīzi iesniegtiem rādījumiem. Tad jau dzīvokļu īpašnieku biedrības aprēķina metodika ir krietni vien saprotamāka, jo kopējā siltumenerģijas aprēķinā mainīgais lielums ziemas periodā ir tikai maksa par apkuri.
Dažreiz iedzīvotāji uzskata, ka, ietaupot uz apkures rēķina dzīvokļos, varēs maksāt mazāk par apkuri. Tas ir iespējams, ja katrā dzīvoklī ir atsevišķa siltumenerģijas uzskaite. Jāsaprot, ka katrai mājai tiek piegādāts noteikts siltumenerģijas daudzums, bet ēkas pārvaldnieks to sadala pēc tās metodikas, kuru pats vai dzīvokļu īpašnieki izvēlējušies pēc saviem ieskatiem. Maksājums par siltumenerģiju tiek aprēķināts visai ēkai – pēc kopējā ēkas skaitītāja rādījuma. Kopējo ēkai piegādāto siltumenerģijas daudzumu reizina ar tarifu, kāds ir noteikts konkrētajam siltuma ražotājam. Nama pārvaldītājs sadala kopējo patērētās siltumenerģijas apjomu uz visiem dzīvokļiem. Ja siltuma uzskaite nenotiek katrā dzīvoklī, tad maksa par kvadrātmetra apsildi visos dzīvokļos būs vienāda – gan tajā, kurā ir veci radiatori un iemītnieki salst, gan tajā, kur ir jaudīgi radiatori un tiek atvērti logi regulārai vēdināšanai. Protams, siltumenerģijas patēriņu ietekmē ārgaisa temperatūra, ēkas tehniskais stāvoklis un iedzīvotāju paradumi aizvērt kāpņu telpu durvis un logus utt.