Cerības sarīkot deju svētkus vai sporta spēles modernā Daugavas stadionā jau kuro gadu tikušas gan uzjundītas, gan nomērdētas zem solījumu sloga. Pašlaik valsts SIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions sakās nebarot tautu ar cerībām vien, jo vasarā ir jāpieņem gala lēmums, kādu projektu tad beidzot īstenos.
Stadiona rekonstrukcijai piedāvāti divi projekti. Katram no tiem ir savi plusi un mīnusi, bet abus apvieno krietni palielinātais sēdvietu skaits – 12 tūkstoši. Tas esot kompromiss starp kultūru un sportu.
Ne šogad, ne jubilejā
Stadiona rekonstrukcijas projektu īstenošanas termiņš gan noteikts samērā tāls – 2023. gads, un, par spīti iepriekš bikli bilstajam, līdz valsts simtgadei 2018. gadā šo objektu neizdosies savest kārtībā tuvu ideālam stāvoklim. Arī šā gada XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiks tādā pašā Daugavas stadionā, kādu skatītāji, dancotāji un viņu pedagogi jau pieraduši redzēt.
VSIA Daugavas stadions stratēģiskās plānošanas un attīstības konsultants Edgars Pudzis saka – pašlaik pirms svētkiem stadionā tiks izdarīts pats nepieciešamākais, lai izpildītu visas ugunsdzēsēju un citu institūciju prasības un lai šī būve atbilstu normatīviem. Viņš noteic, ka tie esot «sīkumi, nekas būtisks». Savukārt Daugavas stadiona teritorijas pārbūves projekti tiek izstrādāti tā, lai netiktu traucēta 2018. gadā paredzēto Vispārējo dziesmu un deju svētku norise.
Šoreiz – reāli termiņi
Daugavas stadiona teritoriju plānots sakārtot līdz 2023. gadam, piesaistot Eiropas un Latvijas valsts finansējumu, un tas nozīmē, ka pārvērtības piedzīvos ne tikai stadions un tā infrastruktūra, bet arī tuvākā apkaime starp Grīziņkalnu un Purvciemu kopumā 10,6 hektāru plašā teritorijā. Kopējais finansējums tiek plānots 47 miljonu eiro apmērā.
Visi sagatavošanas darbi Eiropas finansējuma piesaistei jāpaveic līdz šā gada vidum. Ja visi nepieciešamie normatīvie dokumenti tiks sagatavoti līdz šā gada beigām, tad 2016. gadā plānota Eiropas Savienības finansēto projektu pieteikumu sagatavošana, tehnisko projektu izstrāde un saskaņošana, lai 2017. gadā varētu uzsākt būvdarbus. Tie ilgtu līdz 2022. gadam. Papildus jāiekārto arī apkārtne.
Atbildot uz Neatkarīgās jautājumu, vai tas ir reāls termiņš, E. Pudzis apstiprina – reāli ir ne tikai pilnībā īstenot projektu līdz 2023. gadam, bet arī šā gada vidus ir tikpat reāls un izpildāms termiņš tam, kas jau saplānots. «Redzot Kultūras ministrijas un Izglītības ministrijas apņemšanos, tas ir izdarāms,» viņš saka. E. Pudzis pieļauj, ka ilgāku gatavošanos varētu prasīt lokālplānojuma un tehniskā projekta izstrāde un to ilgumu gan nevar prognozēt. Vēl arī publiskā apspriešana mēdz ievilkties. Savukārt visbūtiskāk projekta gala termiņu ietekmēs Ministru kabineta lēmums par to, kuru no variantiem īstenot. Tomēr viņš uzskata, ka šobrīd situāciju ap Daugavas stadionu var raksturot nevis ar atziņu, ka ir cerības beidzot to sakārto, bet gan – ka pastāv pat vairāk nekā cerības.
Tā domāt viņu mudinot arī Eiropas Savienības struktūrfondu darbības programma un šogad februārī apstiprinātais valdības rīcības plāns, kas 2014.–2020. gada plānošanas periodā paredz būtiskus ieguldījumus Daugavas stadiona teritorijas attīstībai.
Būvēt jaunu vai uzlabot?
Viens no variantiem paredz stadiona pielāgošanu mūsdienu prasībām, bet otrs – jaunu būvi. Jaunbūve būtu modernāks risinājums, kas nodrošinātu vairāk kvalitatīvu pakalpojumu, un tieši būvniecība notiktu straujākā tempā, jo uzbūvēt jaunu ir ātrāk, nekā rekonstruēt veco, kad daudz ko nepieciešams saglabāt. Toties, būvējot stadionu no jauna, garāka būtu sagatavošanās un projektēšana, bet veicamo darbu apjoms – ietilpīgāks. Savukārt, ja izlemtu stadionu tikai pielāgot modernākajām prasībām, tad (vismaz teorētiski) būvi varētu dabūt gatavu agrāk nekā 2023. gadā. Taču abos variantos paredzēts 12 000 sēdvietu (pašlaik nav pat 6000 vietu), un tas ir kompromiss starp dejām un sportu. E. Pudzis stāsta, ka deju svētku rīkotāji, protams, gribētu iespējami vairāk sēdvietu, bet sporta spēļu rīkotāji iebilst, ka nebūs iespējams piepildīt sēdvietas.
Sabiedrību stadiona nākotne atkal varētu interesēt šovasar, kad uzzināsim, kuru no piedāvātajiem variantiem īstenos. Līdz šim ir uzklausīti gan sporta organizāciju, gan Pilsētas arhitekta biroja, gan ministriju un Rīgas pašvaldības viedokļi un ierosinājumi par to, kā visoptimālāk apvienot visas intereses šobrīd sen morāli un fiziski novecojušajā stadionā.