9. maijs: rīkoties, nevis baidīties

Tuvojas 9. maijs, kad daļa Latvijas sabiedrības atzīmē Uzvaras dienu. Ņemot vērā saspīlēto ģeopolitisko situāciju, lielāki nekā citus gadus ir arī iespējamo provokāciju draudi. Par to sabiedriskajā telpā bažas paudusi arī premjere Laimdota Straujuma.

Viņa norādīja, ka drošības struktūras jau esot saņēmušas ziņas par iespējamām provokatīvām darbībām saistībā ar 9. maiju. Premjere cerot, ka tās tiks novērstas tikpat veiksmīgi, kā tas notika 16. martā.

Vakar šis bija viens no jautājumiem, par ko sprieda Nacionālās drošības padomes sēdē, ko vada Valsts prezidents. Prezidenta preses dienestā nezināja teikt, vai ir kādi reāli draudi, par kuriem tiks runāts šajā sēdē. Par šo jautājumu plānots arī diskutēt Saeimas Nacionālās drošības komisijā, teica tās priekšsēdētājas vietnieks Kārlis Seržants. «Katru gadu jau ap šo datumu virmo saspīlējums un provokāciju iespējas. Arī šis gads, domāju, nebūs izņēmums, it īpaši ņemot vērā ģeopolitisko situāciju. Taču – vai tas būs tik nopietni, lai izsludinātu ārkārtas stāvokli, tādu ziņu man nav,» norādīja parlamentārietis. Jādomā, ka daļu Krievijas patriotu atvēsināšot ligas ar pensijām, kuru izmaksas kavējas un kuras kaimiņvalsts pat apsver ārvalstīs dzīvojošajiem pilsoņiem vairs neizmaksāt vai izmaksāt tikai tiem, kas ik gadu Krievijā nodzīvojot vismaz sešus mēnešus.

Rīgas dome apliecināja, ka ir saņēmusi vairākus pasākumu pieteikumus: 8. maijā un 9. maijā biedrība 9.maijs.lv grib rīkot publisku pasākumu Otrā pasaules kara upuru piemiņai un svinības par godu nacisma sagrāvei, bet Kristaps Kašs pie Uzvaras pieminekļa plāno veidot izstādi, skaidrojot, kas patiesībā ir 1945. gada 9. maijs. Savukārt Latvijas Antinacistiskā komiteja Rīgas domē pieteikusi sapulci un gājienu no pieminekļa 1905. gada cīnītājiem 11. novembra krastmalā uz Uzvaras parku, un tajā piedalīsies ap 100 cilvēku.

Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis uzsvēra, ka šobrīd pašvaldības rīcībā nav informācijas par iespējamām provokācijām. Ja kas tāds būtu paredzams, Drošības policija jau laikus ziņotu domei par to, ka «būtu veicamas kādas ierobežojošas darbības». Patlaban neesot iemesla aizliegt kādam rīkot pasākumus, kas kopumā esot tādi paši kā citās reizēs.

VIEDOKLIS

Kārlis DAUKŠTS, politologs:

– Patiesībā jau viss iespējams – arī provokācijas, taču – tā vietā, lai baidītos, vajadzētu preventīvi rīkoties. Kāpēc gan 8. maijā Laimdotai Straujumai un Andrim Bērziņam neaiziet un nenolikt ziedus pie Uzvaras pieminekļa? Tas, domāju, daudziem 9. maija faniem izsistu ieročus no rokām. Tādējādi mēs parādītu, ka izrādām godu šim notikumam un tiem, kas uzvarēja, – un tā bija Krievijas tauta, nevis Staļina okupācijas režīms ar tā svinēto 9. maiju.