2015. gada 1. ceturksnis nedod atbildi uz jautājumu par mājokļu cenu virzību.
Pagājušais gads beidzās ar cenu kritumu Rīgas standartapbūves segmentā, kur darījumu skaits ir pietiekami liels vidējo cenu rēķināšanai. Šobrīd nav nosakāms, vai jau noticis ilglaicīgs pavērsiens uz cenu pazemināšanos, vai arī pēdējie 2014. gada mēneši paliks tikai kā punktiņu izkliede ap kopējo cenu pieauguma līniju. Nekad iepriekš nav manītas tādas atšķirības standartapbūves cenu izmaiņu aprēķināšanā, kādas šā gada 1. ceturksnī sagādājušas māklerfirmas Latio (tātad janvārī +2, februārī +6 un martā +11 eiro (!) par mājokļa kvadrātmetru) un Ober Haus, kas arī pēc speciālas pārjautāšanas paliek pie sava, ka vidējā cena mainījusies ne pa eiro, bet pa eirocentiem mēnesī.
Cenu pieaugumu Latio izskaidro ar bankām pieņemamā veidā atrisinātu konfliktu par nolikto atslēgu principa noteikšanu un valsts galvojumu piešķiršanu jaunajām ģimenēm ar bērniem. Te varētu pievienot arī valdības pūliņus neizlaist nevienu dienu bez vārdiem par ekonomikas sildīšanu, kam tiekot mobilizēti visi iespējamie resursi.
Latvijas valdības pienākums ir palaist apritē visus tos resursus, kurus ar vecās labās naudas drukāšanas metodes pilnveidošanu līdz bezskaidrās naudas emisijai ģenerē Eiropas Centrālā banka. Tās struktūrvienība Latvijas Banka atskaitījās, ka martā nopirkusi Latvijas valsts un eirozonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 190,3 miljoniem eiro. Tādējādi tiek pildīts ECB plāns pirkt un pirkt valstu parādzīmes vismaz tik ilgi, kamēr vidējā inflācija visā eirozonā pietuvosies 2% gadā. Šāda ECB rīcība seko komercbanku streikam visā Eiropā, nevis tikai Latvijā saistībā ar lokālo kašķi par nolikto atslēgu principu. Komercbankas nesaskata Eiropā tādus projektus, kuru kreditēšana ļautu pelnīt kaut ar nelieliem kredītprocentiem no naudas, ko ECB solīja aizdot komercbankām praktiski bez procentiem. Latvijas un vispār valdību neefektivitāte un korumpētība noteikti ļaus iztērēt jebkādas ECB piegādātās naudas summas. Šīs naudas tālāka novirzīšana ieguldīšanai nekustamajos īpašumos kā glābiņā no ECB izplānotās eiro vērtības pazemināšanas būtu ļoti ticams risinājums.
Tagad valdībām ir iespēja izvēlēties naudas izšķērdēšanas paņēmienus, kuriem atbildīs sakustēšanās dažādos nekustamā īpašuma sektoros. Ja naudu dalīs lielās porcijās, dotējot fiktīvu celtniecību un tai līdzīgus projektus, tad pirmās celsies cenas jaunbūvēm. Algu pielikumi valsts kalpotājiem toties varētu atstāt lielāku ietekmi uz standartapbūves cenām.