Atkritumu apsaimniekošanā gaidāmi jaunumi

Rīgas domē tiek briedināti jauni sadzīves atkritumu apsaimniekošanas priekšlikumi.

No trim iespējamiem variantiem pašvaldības deputāti kā izdevīgāko jau izvēlējās publiskas un privātas partnerības (PPP) priekšlikumu. Tagad Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā jāizstrādā precīzāki noteikumi šā projekta ieviešanai un jāizpēta iespējamie zemūdens akmeņi.

Šādu deputātu izvēli noteica arguments, ka PPP ļautu pašvaldībai atgūt kontroli pār atkritumu apsaimniekošanas jomu, neierobežojot tirgū esošo konkurenci, kā arī iegūt iedzīvotājiem izdevīgākus tarifus.

Mājokļu un vides departaments sākumā piedāvāja trīs iespējamos piedāvājumus. Pirmais paredzēja, ka ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu nodarbojas tikai privātie komersanti, otrais – tiek veidots pašvaldības uzņēmums, bet trešais – sadzīves atkritumu apsaimniekošana notiek ar PPP palīdzību.

Īstenojot PPP atkritumu apsaimniekošanā, pašvaldība varēs pieprasīt atkritumu apsaimniekotājam veikt būtiskas investīcijas un sadarbības termiņš būs ilgāks nekā pieci gadi (tagad, izsludinot tradicionālo konkursu par atkritumu apsaimniekošanu, termiņš ir pieci gadi), skaidro Rīgas domes sabiedrisko attiecību darbiniece Dzintra Āboliņa. Tomēr šādam sadarbības modelim ir arī trūkumi, jo tas Latvijā nav izplatīts un ir gana daudz neskaidrību. Tāpēc arī no Mājokļu un vides departamenta tiek gaidīts papildu izvērtējums un priekšlikumi, kā to vislabāk izdarīt.

Uzticot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tikai privātiem komersantiem, konkursu iespējams izsludināt dažu mēnešu laikā, taču, kā Latvijā ierasts, zaudētāji konkursa rezultātus parasti pārsūdz un šis process var vilkties pat ļoti ilgi. Tā kā iespējamā līguma termiņš šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt piecus gadus, jārēķinās ar pakalpojuma cenu kāpumu, brīdina pašvaldībā. Turklāt pašvaldībai būs visai ierobežotas iespējas kaut ko mainīt iepirkuma līguma darbības laikā.

Izveidojot savu uzņēmumu, pašvaldība iegūtu vislielāko ietekmi pār šo jomu, jo pati slēgtu līgumus ar nekustamā īpašuma īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanu, iekasētu maksu par pakalpojumu un uzlabotu atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Taču tam ir nepieciešami lieli finanšu ieguldījumi. Deputāti šo priekšlikumu noraidīja – dārgi!

UZZIŅAI

• Rīgā dzīvo 695 539 iedzīvotāji, kas ir iesaistīti sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.

• Rīgā izveidotas aptuveni 20 110 sadzīves atkritumu savākšanas vietas.

• Kopējais sadzīves atkritumu tvertņu skaits ir aptuveni 30 000, atkritumu šķirošanai uzstādītas aptuveni 4000 tvertnes.

• 2014. gadā Getliņu atkritumu poligonā noglabātas 282 738 tonnas atkritumu, sašķirotas 56 556 tonnas atkritumu (papīrs, kartons, stikls, plastmasa).

Avots: RD Mājokļu un vides departaments