Rīgas cirks kautrīgi lūgs atbalstu

Rīgas cirks ugunsgrēka seku novēršanai kredītu neņems, bet cer tikt galā saviem spēkiem, piepalīdzot Kultūras ministrijai. Savukārt Kultūras ministrija vispirms gaida Rīgas cirka aprēķināto tāmi, lai varētu sākt izskatīt naudas piešķiršanu izdegušo telpu remontam.

Vēl gan būtu jāsaprot, kādi ir reālie zaudējumi, jo ugunsgrēkā ir ne tikai izdegušas telpas otrajā stāvā un sabojāti mākslinieku kostīmi, bet cietuši arī vēsturiski materiāli – afišas, albumi utt. Pašlaik nevar pateikt, cik maksās vēsturisko materiālu restaurācija. Lai savestu kārtībā bojātās telpas, vajadzētu 35 000 eiro, sacīja Rīgas cirka direktore Lolita Lipinska. Zaudējumos norakstīti jaunie logi, griesti, elektroinstalācijas, translācija, ugunsdrošības sistēmas, gultasveļa, mākslinieku kostīmi un citas lietas.

Rīgas cirka ēkas kupols ir pārbaudīts jau septīto reizi kopš pagājušā gadsimta 50. gadu vidus. Slogošanu vajadzēja pabeigt vakar, lai turpinātos asimetriskā slogošana un tiktu noskaidrotas kupola resursu rezerves. Līdz šim veikto pārbaužu rezultāti liecina, ka kupola pamatelementus metāla sliedes un stieņus sabojājusi korozija. «Kupola deformācija ir, bet tā nav pārsniegusi pieļaujamo līmeni,» uzsvēra slogošanas eksperts Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzējs Aigars Ūdris. «Tuvākajā nākotnē kupolam vajadzīgi nopietni rekonstrukcijas darbi,» viņš norāda, vienlaikus piebilstot, ka ugunsgrēks nav būtiski ietekmējis kupola stāvokli, salīdzinot ar iepriekšējās pārbaudes rezultātiem 2001. gadā. L. Lipinska informē, ka cirka ēkai jau sen bija vajadzīga restaurācija un pēc tam varētu renovēt teritoriju. Vairāk nekā 20 gadus ilgusī tiesvedība par zemi zem cirka ēkas liedz saņemt gan Eiropas fondu finansējumu, gan naudu no Kultūras ministrijas, gan veikt remontus, kur nu vēl kapitālo remontu ēkai. Ieilgusī tiesāšanās neļauj ierakstīt zemesgrāmatā, ka cirka ēka un zeme pieder valstij. Līdz ar to valsts nevar ieguldīt līdzekļus formāli savā, bet juridiski līdz galam nenoformētā īpašumā. Lietu par cirka zemi kasācijas kārtībā skata Augstākā tiesa, savukārt par pašu cirka ēku Augstākā tiesa lietu nodeva atkārtotai skatīšanai pirmajā instancē.

Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta BērziņaBebriša atgādina, ka Rīgas cirks saņem valsts dotāciju 150 000 eiro gadā. Kultūras ministrijā atzīst, ka Rīgas cirks ir viens no vecākajiem stacionārajiem cirkiem Eiropā, līdz ar to tas ir unikāls arī Eiropas mērogā. Turklāt Rīgas cirka ēka ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis, tādējādi Rīgas cirks ir vērtība, ar kuru varam lepoties visas Eiropas mērogā. Kaut arī Rīgas cirkam nav savas stacionāras trupas, tā ir ierasta prakse un tāpēc no cirka atteikties nav plānots. Rīgas cirka telpās ir iespēja uzstāties gan Latvijas, gan ārvalstu māksliniekiem. «Tas, ka Latvijā ir savs stacionārais cirks, kurā tiek izrādīti priekšnesumi augstā mākslinieciskā kvalitātē gan Latvijas, gan ārvalstu mākslinieku izpildījumā, ir liela priekšrocība skatītājiem un šā žanra cienītājiem,» uzsvērts Kultūras ministrijas atbildē Neatkarīgajai.