Rīgas ostā investēs vairāk nekā miljardu eiro

Pagājušā gada noslēguma un šī gada sākuma rezultāti liecina, ka Rīgas brīvosta aug un attīstās. Rīga ir kļuvusi par stabilu līderi Baltijas valstu ostu vidū, taču rodas jautājums: cik droši var justies Rīgas osta ilgtermiņā? Kur ir un vai vispār var būt kādas garantijas, ka attīstības tendences saglabāsies?

Intervija ar Rīgas brīvostas pārvaldes attīstības dienesta vadītāju Viesturu Silenieku.

– Medijos bieži izskan ziņas, ka Rīgas osta atkal pārspējusi kādu rekordu, ka tā ir līdere starp citām Baltijas valstu ostām, ka ostas pārvalde ieguldījusi tik un tik miljonus investīciju vienā vai citā infrastruktūras projektā, bet trūkst informācijas par to, kādam mērķim tad tas viss tiek darīts. Kur ir garantija, ka ieguldītie līdzekļi atmaksāsies?

– Vienīgā garantija ir uzņēmēju veiktās investīcijas – uzbūvētie termināļi, piestātnes un cita veida ieguldījumi, ko nevar vienā dienā paņemt un aizvest projām. Ja uzņēmēji, kas strādā Rīgas ostā, veic šeit desmitiem un simtiem miljonu lielas privātās investīcijas, tad ir pamats domāt, ka viņi šeit plāno strādāt desmitiem gadu. Tātad viņi paši savās interesēs domās, kā nodrošināt optimālu kravu plūsmu un pelnīt. Brīvostas pārvaldes uzdevums ir nodrošināt publisko infrastruktūru, lai uzņēmēji varētu pilnvērtīgi izmantot pašu radīto saimnieciskās darbības vidi.

– Viena no aktuālākajām attīstības teritorijām ir Kundziņsala. Līdz 2016. gadam plānots realizēt jauna dzelzceļa pārvada būvniecību. Cik aktuāls ir šis projekts?

– Dzelzceļa pārvads ir absolūta nepieciešamība, jo tuvākajos gados Kundziņsalā privātie investori plāno ne tikai paplašināt jau esošos termināļus, bet radīt arī pavisam jaunus. Tāpēc Rīgas brīvostas pārvalde veic investīcijas moderna dzelzceļa pievedceļa būvniecībā no tilta pār Sarkandaugavas atteci līdz jau esošai Kundziņsalas dzelzceļa infrastruktūrai. Būvniecības un rekonstrukcijas darbi ietver dzelzceļa tilta būvniecību un pilnībā aprīkota dzelzceļa pievedceļa izveidi, lai nodrošinātu pietiekamu dzelzceļa infrastruktūras kapacitāti paredzētajam termināļu kravu apgrozījumam. Paredzēts, ka minētie dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumi palielinās tās kapacitāti par 5 miljoniem tonnu gadā.

Vienlaikus notiks arī esošo dzelzceļa un auto pievedceļu atjaunošanas darbi, lai uzlabotu to stāvokli un palielinātu caurlaides spēju.

– Visvairāk tiek runāts par jaunajiem Riga Fertilizer Terminal minerālmēslu un Riga Bulk Terminal beramkravu termināļiem. Vai tie jau ir sasnieguši plānoto jaudu? Kādas uzņēmēju aktivitātes varam gaidīt tuvākajos gados Kundziņsalā?

– Gan Riga Fertilizer Terminal, gan Riga Bulk Terminal ir pabeigtas pirmās projektu kārtas. Pakāpeniski jaunie termināļi apgūst pieejamās jaudas, piemēram, jau pagājušajā gadā Fertilizer pārkrāva vairāk nekā 1,7 miljonus tonnu un drīz sasniegs plānoto pirmās kārtas jaudu. Uzņēmēji ir gatavi veikt turpmākās investīcijas šo termināļu attīstībā.

Savukārt līdz 2016. gada jūnijam SIA Nacionālais konteineru terminālis plāno uzbūvēt konteineru termināli ar sākotnējo jaudu 140,2 tūkstoši TEU vienību gadā, bet līdz 2018. gadam jaudu palielināt līdz 208,5 tūkstošiem TEU gadā. Vienlaikus ieplānota 240 m garas un 11 m dziļas piestātnes būvniecība.

SIA Kundziņsalas dienvidu projekts plāno investēt ģenerālkravu un beramkravu pārkraušanas termināļa būvniecībā, kura jauda būs līdz 1,5 miljoni tonnu gadā. Tas būs aprīkots ar pilna spektra infrastruktūru – piestātnēm, dzelzceļa un auto pievedceļiem, atklātajām un slēgtajām noliktavām, tai skaitā saldētavām, un termināļa mobilo tehniku.

SIA Kundziņsalas ziemeļu projekts plāno izveidot kravu apstrādes un loģistikas centra attīstību, paredzot projektu realizēt 3 kārtās laika periodā no 2015. līdz 2025. gadam.

Investīcijas plāno arī SIA Cargo Obrustag, līdz 2018. gadam izveidojot kravu apstrādes un uzglabāšanas kompleksu, kā arī SIA Systems Terminal, līdz 2017. gada beigām izveidojot ģenerālo un ro-ro kravu pārkraušanas termināli. Uzņēmēji gatavojas arī 230 m garas un 12 m dziļas piestātnes būvniecībai.

Atzīmēšu, ka laikā no 2010. līdz 2020. gadam Kundziņsalā kopumā plānots attīstīt 181 ha plašu teritoriju, tajā investējot 460 miljonus eiro. Ostā kopumā laika posmā no 2010. līdz 2020. gadam plānots investēt 1145 miljonus eiro. No tiem: privātās investīcijas – 845 miljoni eiro, Rīgas brīvostas pārvaldes investīcijas – 300 miljoni eiro. Skaitļi skaidri norāda, ka uzņēmēji vēlas šeit strādāt, un zināmā mērā tā ir tā garantija, par ko jautājāt sarunas sākumā.

– Par Krievu salas attīstības projektu pēdējos gados ir runāts bieži – to vajā dažādas problēmas un riski. Kāda ir šībrīža situācija?

– Vispirms gribu pateikt, ka medijos nereti no mušas tiek uzpūsts zilonis. Ja arī Krievu salas projekta realizācijas laikā parādās kādas problēmas, tad tās visas ir risināmas un lielākoties ir jau atrisinātas, pirms tiek sacelta milzu brēka. Uzsvēršu, ka tas ir viens no lielākajiem investīciju projektiem Latvijas neatkarības laikā un lielāko daļu no izdevumiem sedz ES fondi. Šobrīd ir atrisināti visi diskutablie jautājumi gan ar būvniekiem, kam projekts jāpabeidz līdz šā gada 31. augustam, gan nomniekiem, kam uz jauno teritoriju jāpārceļas 24 mēnešu laikā pēc projekta pabeigšanas. Līgumi ir parakstīti, un darbs turpinās. Plānotā termināļu kapacitāte ir 17–22 miljoni tonnu kravas gadā. Un jau no paša sākuma šis ir pilsētvides un vides projekts. Ostas pārvalde darīs visu, lai ogles centrā vairs neputētu! Tas arī rada motivāciju un spītu neskatīties uz sīkām problēmām projekta realizācijā. Jāstrādā.

– Viss iepriekš teiktais tiešām atstāj iespaidu, ka kravas no Rīgas ostas nezudīs, jo nekas tā nerosina strādāt kā savs maciņš – šajā gadījumā uzņēmēju privātās investīcijas. Taču – vai Rīgas ostas kopējā infrastruktūras kapacitāte spēs nodrošināt aizvien pieaugušo kravu apjomu?

– Pagājušajā gadā Rīgas ostas apgrozījums bija 41,1 miljons tonnu, kas ir līdz šim lielākais kādā no Baltijas valstu ostām apstrādātais kravu apjoms. Provizoriski rēķinot, tas ir 71% no kopējās ostas kapacitātes. Taču ir jāņem vērā, ka visa ostas teritorija nav vienmērīgi attīstīta – citviet kapacitāte ir pietiekama, citviet ne, un ostas pārvaldes uzdevums ir laikus apzināt kravu plūsmas pieauguma tendences un radīt tai atbilstošu infrastruktūru.

Pirms gadiem desmit mēs pat nevarētu domāt par šādu kravu apgrozījumu, jo tas vienkārši nebūtu iespējams. Visus gadus Rīgas brīvosta ir ieguldījusi līdzekļus infrastruktūras attīstībā, ejot soli pa priekšu uzņēmēju vajadzībām. Man ir grūti pateikt, kāpēc laiku pa laikam tiek uzjundīta ažiotāža par ostas nelietderīgām investīcijām un tamlīdzīgi, ja skaitļi runā paši par sevi. Nevienai Baltijas valstu ostai nav tik strauji augošs apgrozījums kā Rīgai. Tāpat par to, ka Rīgas osta ir uzticams sadarbības partneris, liecina jau minētie ieplānotie un realizētie privātie investīciju projekti, kas dos iespēju pieaudzēt gan kopējo kravu apgrozījumu Rīgas ostā, gan pasaules tirgos apliecina mūsu ostas labo slavu.

– Latvijas iedzīvotājiem piemīt viena īpatnība – no vienas puses, mēs čīkstam, ka Latvijas ekonomika klibo un pie mums nekas nenotiek, no otras puses: līdz ko kāds kaut ko grib būvēt, tā kliedzam, ka mums to nevajag, jo tas var apdraudēt vidi. Kur rast zelta vidusceļu?

– Iedzīvotāju iebildumu pamatā pret jaunu objektu būvniecību, tai skaitā termināļu, visbiežāk ir bailes no nezināmā. Ir pārāk maz informācijas, un bieži tā ir sagrozīta, un tas rada cilvēkos pretestību un iebildumus. Mana pārliecība ir, ka jādzīvo zaļi, nekaitējot videi, tāpēc, arī strādājot pie jaunajiem projektiem ostas attīstībā, lielu vērību veltu to iespējamai ietekmei uz vidi un cilvēkiem.

Rīgas brīvostas pārvalde nekad nav distancējusies no atbildības pret vides aizsardzību. Tas, ka osta atrodas tiešā dzīvojamo rajonu tuvumā, ostas darbu sarežģī – tā ir papildu atbildība ne tikai par ostu, bet arī iedzīvotājiem. Pēdējo gadu laikā ir daudz darīts, lai uzlabotu kontroli, drošību un pēc iespējas samazinātu ostas saimnieciskās darbības atstāto iespaidu uz dzīves vidi.

Sniedzot atļauju sākt kāda jauna objekta būvniecību, tieši drošības un ietekmes uz vidi aspekti tiek vērtēti ļoti skrupulozi. Mēs nepieļaujam, ka varētu tikt izmantotas novecojušas tehnoloģijas, ka netiktu ievēroti visi drošības pasākumi gan būvniecības, gan ekspluatācijas laikā.