Svaigi būvētajās pašvaldības sociālajās mājās Imantas 8. līnijā Rīgā regulāri nostrādā signalizācija – reizi nedēļā, divas. Bet reizēm tā kauc arī vairākas reizes dienā, kauca arī pagājušajā ceturtdienā ap pusdienlaiku. Tomēr Rīgas veselības centra filiālē Imanta – pirmajā no trim korpusiem – vairākums pacientu turpināja sēdēt rindās, lai tikai nepazaudētu savu kārtu, bet dakteri turpināja pieņemt, lai ātrāk tiktu mājās. Turklāt pie trokšņa jau pierasts.
Kāda vecmāmuļa, kura bija atvedusi pie ārsta mazdēlu, gan aizdomājās par drošību: «Visi sēž dzelzs ģīmjiem, it kā nekas nenotiktu!» Bet viņai atmiņā vēl saglabājušās televīzijā redzētās ainas, kas notiek ar cilvēkiem, ja viņi trauksmes brīdī neevakuējas. Sabrukusī Maxima atrodas turpat netālu. Pusotra kilometra. Vecmāmuļa paņēma puisēnu aiz rokas un devās laukā, bet pa ceļam vēl apjautājās garderobistei – kas notiek. Tā atteikusi, ka nav ko ņemt vērā. Agrāk trauksme esot skanējusi vēl biežāk – tagad tikai paretam.
Rīgas Veselības centra pārstāve Maruta Bukleviča apstiprina, ka signalizācija ēkā laiku pa laikam tiešām skanot, taču trauksmes izraisītāji meklējami sociālajos dzīvokļos: «Tā ir iedarbojusies vairākkārt, kad kāds neapzinīgs iedzīvotājs ir smēķējis. Nama apsardze ir to konstatējusi, aizrādījusi un signalizāciju izslēgusi. Protams, šādā situācijā ir svarīgi informēt apmeklētājus par notiekošo. Turpmāk filiāles vadība un darbinieki informēs arī tādos gadījumos, kad signalizācija ieslēgsies uz neilgu laiku.» Tātad apmeklētājiem turpmāk vismaz darīs zināmu, kādu iemeslu dēļ nostrādājusi trauksme, un attiecīgi arī pateiks: bēgt projām vai turpināt sēdēt uzgaidāmajā telpā, ignorējot evakuācijas signālu.
Problēmas ar trauksmes signālu ir ne tikai pirmajā korpusā. Trešajā darbojas biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi dienas centrs cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, kompleksiem funkcionāliem traucējumiem, autiska spektra iezīmēm. Arī viņiem sistemātiski jāklausās trauksme. Biedrības valdes priekšsēdētāja Inga Šķestere tāpat kā 1. korpusa iemītnieki stāsta, ka pie vainas esot augšējie sociālie dzīvokļi – virtuvē kaut kas vārās, cepas, un dūmi tiek detektorā. Tomēr tas, ka viltus trauksme ir teju vai ikdienas sastāvdaļa, vēl nenozīmē, ka tā tiek ignorēta.
«Mūsu klienti šādās situācijās ir gatavi evakuēties. Mēs nepieļaujam situāciju, ka trauksmes informācija netiktu pārbaudīta.» Atbildīgā persona nekavējoties dodas pie ēkas dežuranta un noskaidro, kāpēc signalizācija darbojas. No tā izriet, ka galvenā atbildība par trauksmes situāciju ir uzlikta dežurantam un viņš izslēdz trauksmes signālu.
Mājas ir jaunas, glītas, kvalitatīvi būvētas, un par to drošību administrācijai šaubu neesot. Tomēr situācija, ka brīdinājums par briesmām kļūst par rutīnu, nav pareiza. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam par problēmām ar drošības signalizāciju Imantas sociālajās mājās līdz šim nebija zināms. Ugunsdrošības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš teicās nekavējoties norīkojam pārbaudi. Taisnība, ka sensorus varot iedarbināt arī cigarešu dūmi. Tādā gadījumā iespējami vairāki risinājumi. Sociālo mājokļu iemītnieki varētu iet smēķēt uz balkona, bet tas ir aizliegts. Tāpēc varētu viņiem aizliegt smēķēt pavisam. Ja pīpēt tomēr vajag, un ugunsdzēsības signalizācija ēkā ir moderna, varot pagriezt mazāku jutību. Vēl viens variants – dūmu detektorus nomainīt pret siltuma detektoriem. Taču neko nedarīt un turpināt ignorēt trauksmes skaņas nav pareizi. To mums mācīja Maxima.