Kultūrai nepieciešama Eiropas nauda

Marts ir VEF Kultūras pils dzimšanas dienas mēnesis, jo ēkas svinīgā atklāšana notika 1960. gada 1. martā. Šī Rīgas pašvaldības kultūras iestāde ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Padomju laikam raksturīgo stilu, estētiku un arhitektūru raksturo pils iekšējais plānojums un piecu telpu interjera apdare. Jau 2010. gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu par to, ka Kultūras pili ir nepieciešams atjaunot, jo kapitālais remonts ēkā nav veikts kopš tās uzcelšanas. Bet 2014. gadā atzīts, ka VEF Kultūras pils nonākusi kritiskā tehniskā stāvoklī, tāpēc ēkas rekonstrukciju atlikt nav iespējams © F64

Vēsturisko VEF Kultūras pili ir nepieciešams rekonstruēt, lai ēka varētu kalpot vēl desmitiem gadu. Rīgas dome cer uz Eiropas fondu līdzekļiem, līdzīgi kā notika ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atjaunošanu. Šobrīd aptuvenās izmaksas tiek lēstas 13 miljonu eiro.

Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs stāsta, ka domes rīcība ir atkarīga no valdības aktivitātes, bet pašvaldība ir gatava izsludināt iepirkumu būvniekiem, tiklīdz būs zināms, ka šis projekts, kaut konceptuālā līmenī, tiks izskatīts valdības sēdē, lai varētu pretendēt uz Eiropas naudas piesaisti. Visticamāk, attiecīgos Ministru kabineta noteikumus varētu sagaidīt vasaras sākumā. O. Burovs sarunā ar Neatkarīgo norādīja, ka līdz šim domei notikušas konstruktīvas sarunas ar Kultūras un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vadību par Eiropas naudas piesaisti. «Mēs ļoti ceram startēt ar pieteikumu Eiropas līdzekļiem,» viņš noteic. Pašreizējās prognozes liecina, ka līguma parakstīšana varētu notikt jau rudenī, bet Kultūras pils atjaunošanu tad varētu pabeigt 2017. gadā. Un 4. maijā ēka tiktu atkal atvērta. O. Burovs gan piebilst, ka šis Latvijas iedzīvotājiem nozīmīgais datums nav pašmērķis. Tomēr būtu patīkami valsts 100. gadadienu sagaidīt ar atjaunotu ēku, kurā izauguši daudzi kolektīvi. Piemēram, XXV Vispārējos latviešu dziesmu un XV deju svētkos no VEF Kultūras pils vien piedalījās 30 kolektīvu ar gandrīz 1200 dalībniekiem. Pilī notiek Rīgas skolu deju kolektīvu skates un atlases konkursi deju svētkiem, kā arī deju modelēšanas semināri Latvijas deju kolektīvu pedagogiem.

Kopš VEF Kultūras pils atklāšanas pat kārtīgs remonts tajā nav bijis, kaut arī būve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Laika gaitā tā ēka kļuvusi tehniski bīstama tiem cilvēkiem, kuri tur ikdienā uzturas, un šajās telpās darbojas apmēram 3000 cilvēku. Rekonstrukcija notiks visos pils stāvos – kopējā platība pārsniedz 3000 kvadrātmetru. Piemēram, Kultūras pilī joprojām nav lifta, kas atvieglotu pārvietošanos cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

«Ja nebūs Eiropas finansējuma, tad, protams, ir ļoti grūti pašvaldībai vien kaut ko izdarīt. Skaidrs, ka VEF Kultūras pilij vēl vienu ziemu pārciest būs ļoti grūti, piemēram, fasādes kāpnes jau tagad ir kritiskā stāvoklī. Ceru, ka finansējums tomēr būs. Ja šajā objektā nāksies ieguldīt tikai domes naudu, tad nevarēsim būvēt un atjaunot citus objektus – ne skolas, ne bērnudārzus,» saka O. Burovs.

Latvijā

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Austrumu pārvalde meklē bezvēsts prombūtnē esošo 2014. gadā dzimušo Gabrielu Krūmiņu. Zēns šā gada 19. septembrī izgāja no mājām Rīgā, Krustpils ielā, lai it kā dotos uz skolu Rīgā, Sesku ielā, taču uz mācību stundām nav ieradies. Gabriels nav atgriezies mājās.