Sabiedrībai likumu pieņemšanā jāiesaistās ik dienu

Marta sākumā Rīgā notikušajā nevalstisko organizāciju forumā «NVO Forums – Rīga 2015» delegāti no 34 valstīm izstrādāja unikālu «Ceļa karti» pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai un tās iesaistīšanai lokālā, nacionālā un Eiropas Savienības (ES) līmeņa lēmumu pieņemšanā.

Lai arī Eiropā varas un sabiedrības dialogs attīstās, līdz dažu Ziemeļvalstu attīstības līmenim vēl ir kur augt. Viens no spilgtākajiem paraugiem ir ES neietilpstošā Norvēģija, kur pilsoniskā sabiedrība veidojusies un nostiprinājusies jau kopš 19. gadsimta vidus.

«Norvēģijā mēs ticam, ka veselīga pilsoniskā sabiedrība ir labas valsts pamats. Aktīva pilsoniskā sabiedrība nenozīmē streikus un protestus, bet gan nepārtrauktu diskusiju un atšķirīgu viedokļa uzklausīšanu, arī tādu, kas nesaskan ar valdības skatījumu,» foruma laikā savas valsts nostāju izklāstīja Norvēģijas ES un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) lietu ministra valsts sekretāre Ingvilda Nesa Stuba.

Norvēģijas nevalstisko organizāciju pirmsākumi meklējami arodbiedrībās, kultūras mantojuma organizācijās un dažādās palīdzības misijās. Sākotnēji tās ieguva līdzekļus no privātiem ziedojumiem un biedru maksas. 20. gadsimta sākumā NVO pievērsās veselības aprūpei un sociālajam darbam, un to skaits ievērojami pieauga pēc Otrā pasaules kara. Tās palīdzēja atjaunot valsti un saglabāja ciešas saiknes ar varu, kļūstot par jaunu fenomenu politikā.

NVO palīdz valsts izaugsmē

Cilvēktiesību organizācijas «Norvēģijas Helsinku komiteja» komunikācijas padomnieks Anderss Nīlsens skaidro, ka Norvēģijas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai par labu nākusi gandrīz divus gadsimtus ilgā nepārtrauktā valsts attīstība, kuru uz brīdi apturēja vien kara gadi. «Šajā izaugsmē lielu lomu spēlēja pilsoniskā sabiedrība, un tas notiek arī šodien. Tāpēc daudzi norvēģi tik aktīvi darbojas pilsoniskajā sabiedrībā. NVO runā savu biedru vārdā, un tām ir būtiska nozīme kopienas attīstībā.»

Līdz ar Norvēģijas ekonomisko izaugsmi daudzas brīvprātīgo organizācijas pārņēma valsts, piešķirot tām finansējumu. Jo īpaši ar veselības aprūpi un labklājību saistītās. Šajā laikā tipiska Norvēģijas NVO bija plaša organizācija ar daudzām lokālām pārstāvniecībām. Šodien šajā valstī ir 115 tūkstoši nevalstisko un bezpeļņas organizāciju. Vislielākā pārstāvniecība, 43% no visām, ir kultūras un atpūtas jomā, un, lai arī daļu finansējuma nodrošina biedru nauda, ar līdzekļiem palīdz arī valdība. Tomēr tas netraucē apvienībām kritizēt, viņuprāt, nepareizus valdības lēmumus.

A. Nīlsens ir pārliecināts, ka NVO ir demokrātijas skolas, kuru dalībnieki var apgūt, kā darbojas demokrātija. «Arī Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi iesaistīties pilsoniskās sabiedrības darbā. Jo īpaši jauniem cilvēkiem. Pilsoniskā sabiedrība ir ikvienas labi funkcionējošas demokrātiskas valsts stūrakmens, un Latvijas valdībai jādara viss, ko tā spēj, lai atbalstītu pilsonisko sabiedrību un veicinātu cilvēku iesaisti.»

Sabiedrības iesaistīšana ir varas interesēs

Jūtot spēju ietekmēt lokālā un nacionālā līmeņa lēmumus, norvēģi aktīvi iesaistās sabiedriskajā darbībā. Pavisam valstī reģistrēti 10 miljoni NVO biedru un 84% no visiem iedzīvotājiem iesaistījušies vienā, bet 60% – vismaz divās NVO. Vidēji vienā organizācijā ir 88 biedri, un aptuveni pusē no tām ir mazāk par 50 dalībniekiem, neviena algota darbinieka un gada apgrozījums zem 7000 eiro.

Salīdzinājumam – Latvijā uz pērnā gada vidu bija 18 707 biedrības un nodibinājumi un vidēji gadā tiek izveidotas 1600 jaunas. Taču iedzīvotāju iesaiste ir mazinājusies. 2004. gadā 61,9% no visiem valsts iedzīvotājiem nepiedalījās nevienā NVO, bet 2013. gadā neaktīvās sabiedrības īpatsvars bija pieaudzis līdz 71,7%, secināts LU Sociālo un politisko pētījumu institūta pētījumā «Cik demokrātiska ir Latvija?: Demokrātijas audits 2005–2014».

Lai arī no varas puses nereti izskanējušas bažas, ka dialogs ar sabiedrību var aizkavēt svarīgu lēmumu pieņemšanu, Norvēģijas pieredze tās neapstiprina. «Dialogs kļuvis ierasts un svarīgs arī valdībai. Tai jāpārbauda, kā jauns likums ietekmēs dažādas sabiedrības daļas, un tā var gūt tiešu atgriezenisko saiti konsultācijās ar iesaistītajām pusēm. Tā ir liela priekšrocība valdībai, jo tās lēmumi pirms pieņemšanas ir pārbaudīti sabiedrībā. Un es nedomāju, ka tas aizkavē lēmumu pieņemšanu. Viss ir atkarīgs no plānošanas, un Norvēģijas valdība ir pieradusi pie šīm konsultācijām. Manuprāt, lielākas problēmas rodas, nepajautājot sabiedrībai, jo tas var novest pie politiska skandāla un negatīva atspoguļojuma medijos,» stāsta A. Nīlsens.

Norvēģija ne vien pati attīsta savu pilsonisko sabiedrību, bet arī eksportē zināšanas uz Austrumeiropu. Kopā ar Islandi un Lihtenšteinu tā laikā no 2009. līdz 2014. gadam NVO programmām 16 ES dalībvalstīs novirzījusi 160 miljonus eiro. Latvija no tiem saņem 10,3 miljonus eiro. «Šo programmu mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību un vairot tās pienesumu sociālā taisnīguma jomā, demokrātijai un ilgtspējīgai attīstībai. Šis atbalsts padara Norvēģiju par vienu no nozīmīgākajiem pilsoniskās sabiedrības atbalstītājiem Eiropā,» uzsver I. Stuba.