Revidenti Stradiņa slimnīcā redz atskaišu bardaku

Veselības ministram Guntim Belēvičam (ZZS) būs jātaisnojas premjerministrei Laimdotai Straujumai (Vienotība) par lielāko Latvijas slimnīcu valdes locekļu atcelšanu vai rotāciju no viena amata uz citu, no vienas slimnīcas uz citu. Saskaņā ar premjeres rezolūciju skaidrojuma iesniegšanai ministram ir dota nedēļa laika.

Neatkarīgā pētīja atklātībā nodoto pēc VM pasūtījuma CBB Konsultāciju biroja veikto audita pārskatu. Lielākā daļa secinājumu ir veltīti ar grāmatvedības sistēmu saistītām problēmām un nesakārtotībai. Auditā secināts: grāmatvedības nodaļā strādājošajiem nav pietiekamu zināšanu, līdz ar to nekorekti tiek apstrādāta informācija, kas ietekmē citu nodaļu darba kvalitāti. Slimnīcas algu sistēma ir sarežģīta, nepārskatāma, neatbilst koplīguma nosacījumiem un nav ekonomiski pamatota. Tāpat secināts, ka grāmatveži informē valdi par problēmām, kas rada zaudējumus slimnīcai, taču nav pieņemti mēri to novēršanai, un šaubīgo debitoru parādi sasnieguši 0,5 miljonus eiro. Ekonomikas daļa (strādā Finanšu departamenta sastāvā) izstrādājusi un ieviesusi pārskatāmu nodaļu pašizmaksas sistēmu, taču pieļauj rupjas kļūdas finanšu atskaitēs. «Ņemot vērā, ka revīzijas brīdī tikai šī nodaļa mums varēja iedot kaut kādu finanšu atskaiti par 2015. gada janvāri, secinām, ka Finanšu departamenta direktors nevar nodrošināt visa departamenta darbu tā, lai valde vai kapitāldaļu turētājs saņemtu savlaicīgu un ticamu informāciju par patieso slimnīcas finansiālo stāvokli, kas rezultātā ļoti kavē būtisku lēmumu pieņemšanu,» atzinumā raksta pārbaudes veicēji – konsultanti. Ziņojumā īpaši uzsvērts, ka slimnīcā darbojas Finanšu departaments ar astoņām nodaļām, kurā kopumā strādā 71 darbinieks un kas varētu liecināt par uzpūstu štatu (slimnīcā Neatkarīgajai gan sacīja, ka šajā departamentā strādā 59 cilvēki).

Auditori arī norāda, ka būtiski informācijas apmaiņas kropļojumi novērojami datu apmaiņā starp slimnīcas nodaļām, datu uzskaites un analīzes dienestu, ārstu biroju, grāmatvedības un ekonomikas daļu. Par Stradiņa slimnīcas kopējo finanšu situāciju audita ziņojumā gan īsti nevar rast skaidrību, ko, iespējams, var izskaidrot ar to, ka auditori nav saņēmuši vai viņiem nav bijuši pieejami dati par finansēm, ko viņi arī norāda. Ziņojumā atrodams secinājums par summām, ko slimnīca zaudē, nepienācīgi uzraugot ārzemju pacientus un pacientus, kuriem it kā nav iespējams noteikt viņa identitāti. 2014. gadā šī summa bijusi 537 251 eiro. Revidenti secina, ka «finanšu direktors apsveicami tiek galā ar jaunu sistēmu ieviešanu slimnīcā, taču finanšu uzskaitē vērojama pilnīga nekontrolētība [..]. Darbinieki māk strādāt tikai savā nodaļā, darīt rutīnas darbus, taču nav izstrādāta nekāda iekšējo atskaišu iesniegšanas kārtība.» Ir aizrādījums arī par algu sistēmu, jo atsevišķiem darbiniekiem piemaksas veido 200–300 procentus no algas. Slimnīcai vajadzētu arī izstrādāt katras nodaļas precīzu pašizmaksas aprēķinu. No ziņojuma izriet, ka valde pieņēmusi darbā nekvalificētus finanšu speciālistus vai darbiniekus, kuri netiek galā ar lielu kolektīvu vadīšanu. No ziņojuma arī var saprast, ka daudzas no pašreizējām problēmām radušās jau vairāku gadu garumā, vismaz jau iepriekšējās valdes laikā, kad arī tika veiktas dažādas reformas. Kamēr slimnīcai nav jauna vadītāja, ar situācijas sakārtošanu jānodarbojas līdzšinējai valdes loceklei, Bērnu slimnīcas vadītājai Andai Čakšai.