Turpinot Rīgas pils restaurāciju, sākta vēsturisko ciļņu Madonna ar bērnu un Mestrs Volters fon Pletenbergs saglabāšana. Oriģinālu vietā virs Rīgas pils konventa vārtiem līdz novembrim novietos kopijas, savukārt seno meistaru darbi zem klajas debess vairs netiks mocīti.
Akmens ciļņi jau sākuši brukt un drupt laikapstākļu ietekmē. Ciļņi ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi un vecākie viduslaiku tēlniecības pieminekļi Latvijā. «Pret tiem jāizturas kā pret garīgo un māksliniecisko mantojumu,» saka Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis. Viņš aicina ciļņus vērtēt arī kā sava laika politiskus pieminekļus. Jaunava Marija jeb Dievmāte, novietota Livonijas ordeņa pilī goda vietā, apliecināja, ka Baltija ir Terra Mariana – Dievmātei veltīta zeme. Savukārt ordeņa mestra Pletenberga skulptūrai bija jāparāda viņa politiskā nozīmība Livonijas valstiskajā struktūrā. Viņš bija cilvēks, kurš spēja panākt vairāk nekā 50 gadu ilgu mieru visā Livonijā un sakārtot divu konfesiju – katoļu un luterāņu – attiecības.
Oriģinālie ciļņi pēc to konservācijas atradīsies Latvijas Nacionālā vēstures muzeja telpās. VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols norāda, ka ir veikta priekšizpēte, lai ciļņus noņemtu, bet nenoliedza, ka «pārsteigumi gaidāmi». Nav zināms, kāds ir ciļņu stāvoklis un stiprinājumi, tāpēc ar to noņemšanu nesteigsies. Darbiem atvēlēta aptuveni nedēļa. Jau uzieti 17 apdares slāņi, tajā skaitā, arī zelts un sudrabs. Kā izskatījušies oriģināli, var tikai minēt, bet O. Spārītis uzsver, ka plāksnes nav bijušas tik neinteresanta akmens krāsā.
VNĪ informē, ka Madonnas un Pletenberga ciļņu kopijas izgatavošanai par pamatu ņemtas arhitekta un mākslas zinātnieka Vilhelma Neimaņa pirms vairāk nekā 100 gadiem izgatavotās šo ciļņu kopijas, kas atrodas Rīgas Doma krustejā. Ciļņu atjaunošanas darbs uzticēts pieredzējušiem Latvijas meistariem – restauratoriem Lindai Krāģei, Madarai Platajai, Intai Vanadziņai, Indrai Tuņai, bet akmens kopijas izgatavos Edvīns Krūmiņš.