Iebrukušais nams Rīgā, Buru ielā 9, gaida būvekspertu slēdzienu – vai to varēs atjaunot, vai tur darbs tikai buldozeram. Ja māja tomēr būs arī turpmāk apdzīvojama, tad tās iemītniekiem būs jāizlemj kopā ar apsaimniekotāju par līdzekļu ieguldījumu ēkas remontā. Ir arī iespējas, piemēram, saņemt citu mitekli.
Patlaban ēkas stāvokli vizuāli esot novērtējis gan Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) eksperts, gan neatkarīgs speciālists, un tuvākajā laikā būs gatavs viņu slēdziens, Neatkarīgajai skaidroja RNP pārstāve Santa Vaļuma, norādot, ka tikai pēc tam apsaimniekotājs lems par tālāko rīcību. Patlaban ēka esot norobežota no blakus esošās privātmājas un iekļūt tajā nav iespējams, jo tur kopš svētdienas dežurējot Pašvaldības policija. Iedzīvotājiem apmešanās vieta šobrīd esot nodrošināta (pašvaldības dienesta viesnīcas telpās Graudu ielā), ko gan tikai daļa no viņiem vēlējusies izmantot.
S. Vaļuma arī paskaidroja, ka no 29 mājas iemītniekiem 13 esot privatizējuši dzīvokļus, bet 16 – ne. Uz viņiem visiem attiecoties likums par avārijas situāciju, un RNP to novērsīšot likumā paredzētajā kārtībā. Iepriekš nekas remontēts neesot ticis, jo pašvaldība objektā varējusi ieguldīt līdzekļus tikai tādā gadījumā, ja mājas iemītnieki būtu par to vienojušies. Līdz šim gan viņi atteikušies veikt jelkādus uzkrājumus šim nolūkam. Vienīgais, ko apsaimniekotājs darījis, ir gruntsūdeņu atsūknēšana no pagrabstāva, kas gan situāciju vairāk nekā simt gadu vecajā namā neko daudz nav uzlabojis. Tāpat iedzīvotājiem bijusi iespēja mainīt dzīvesvietu jau 2013. gada novembrī, kad tika izdots normatīvais akts, kas paredz mitekļa ierādīšanu personām, kuru mājvietu paredzēts kapitāli remontēt vai nojaukt.
S. Vaļuma informēja, ka tad, ja ēka būs atjaunojama, gan īrniekiem, gan dzīvokļu īpašniekiem, kam šī ir vienīgā dzīvesvieta un viņi tajā deklarēti, būs iespēja saņemt vienreizēju pabalstu. Noteikumi paredz, ka tas nevar būt lielāks par 213 eiro kvadrātmetrā, bet kopējā pabalsta summa nedrīkst pārsniegt 10 000 eiro. Tāpat viens no risinājumiem var būt pagaidu telpu izīrēšana. Katrā ziņā tas būs jālemj Buru ielas devītā nama iedzīvotāju kopsapulcē ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu.
Būveksperts Sergejs Meierovics Neatkarīgajai neslēpa skepsi par iespēju atjaunot veco koka ēku – lētāk iznāks uzcelt jaunu. Šis gadījums viņam atgādinot notikumu 1959. gadā, kad iedzīvotāji no rīta netikuši no kādas mājas laukā, jo bija sagruvušas kāpnes un jumta pārsegumu varēja redzēt gan trešā, gan pirmā stāva iemītnieki. Viņu tomēr izbrīnot, ka, gadiem ejot, nekas nav mainījies – atbildīgie dienesti sakustoties tikai tad, kad kaut kas ir sagruvis. Patiesībā jau Rīgā šādu ēku netrūkstot, un, lai nekas tāds neatkārtotos, apsaimniekotājam vajadzētu izvērtēt, kurās noteikti nebūtu atļaujams dzīvot. Tādas bez svārstīšanās būtu jānojauc, un, visticamāk, – arī Buru ielas nams pieder pie šīs grupas. Un atrunas par iedzīvotāju kontingentu, milzīgajiem parādiem un tiesvedībām arī neesot arguments, lai neko nedarītu, jo cilvēku dzīvība tomēr ir galvenais atskaites punkts.