Viesnīcas būvniecība vēl uz papīra, bet būtisku šķēršļu nav
Pagājušā gada rudenī iedzīvotāji aktīvi iebilda pret viesnīcas būvi Vecrīgā, kaimiņos Melngalvju namam – Grēcinieku ielā 25. Būvniecību plānots uzsākt šā gada beigās, bet pēdējos mēnešos ir iestājies klusums. Cilvēki nezina, kāda būs projekta turpmākā virzība. Sabiedrībai nav arī pateikts, kādi bijuši sabiedriskās apspriešanas rezultāti. Pašlaik tos arī neuzzināsim, jo viss esot jādara secīgi – saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
Iesniedza pa vecam, vērtē pa jaunam
Jaunās viesnīcas būvei atļauja pagaidām nav dota, informē Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Žūka. Būvvaldē skaidro, ka attīstītājs SIA Nevertel Latvia Grēcinieku ielas 25 būvniecības ieceri iesniedza, kad spēkā bija Būvniecības likums un tam pakārtotie normatīvie akti, kas pagājušā gada 1. oktobrī zaudēja spēku. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ja būvniecības publiskā apspriešana iesākta pēc iepriekšējās kārtības, tā jāpabeidz atbilstoši jauno noteikumu prasībām.
Tāpēc šobrīd, lai attīstītājs varētu saņemt būvatļauju, viņam būvvaldē ir nepieciešams iesniegt būvprojektu minimālā sastāvā. Tas nozīmē, ka vajadzīgs nepieciešamais grafisko un teksta dokumentu kopums, kas ataino būves pamatideju (būves apjoms, novietojums, būves lietošanas veids) un ir pamats būvatļaujas izdošanai. Taču pašreizējais normatīvais regulējums paredz, ka būvprojektu minimālā sastāvā drīkst iesniegt būvvaldē tikai pēc lēmuma par koku ciršanu saņemšanas, skaidro I. Žūka. Savukārt būves publiskās apspriešanas rezultāti tiks publicēti tikai pēc būvatļaujas saņemšanas.
Ceļā stāv viena liepa
Arī koku ciršanas atļaušanai vai aizliegšanai bija jārīko publiskā apspriešana, kas noslēdzās šā gada 6. janvārī. Tās laikā ir saņemtas 66 aptaujas lapas – gan koku ciršanas ieceri atbalstošas, gan neatbalstošas, gan daļēji atbalstošas.
Pašvaldības Apstādījumu saglabāšanas komisija ir pagarinājusi termiņu lēmuma par koku ciršanu pieņemšanai, jo par vienas liepas ciršanu ir nepieciešams saņemt arī zemes gabala īpašnieka piekrišanu. Ja koka ciršanai tiks saņemta piekrišana un pēc saņemto iedzīvotāju viedokļu apkopošanas Apstādījumu saglabāšanas komisija pieņems lēmumu par koku ciršanas atļaujas izsniegšanu, attīstītājs varēs iesniegt būvvaldē būvprojektu minimālā sastāvā.
Iespējams, būs papildu nosacījumi
Tā kā būvniecības ieceres publiskā apspriešana jau ir veikta, to otru reizi rīkot nevajadzēs. Būvvaldei mēneša laikā vajadzēs izskatīt būvprojektu un lemt par būvatļaujas izsniegšanu, kurā, balstoties uz publiskās apspriešanas rezultātiem, iespējams, būs nepieciešams iekļaut papildu nosacījumus. Pārskats par publiskās apspriešanas rezultātiem tiks publicēts būvvaldes mājaslapā triju darba dienu laikā pēc būvatļaujas izdošanas vai atteikuma izdot būvatļauju.
Publiskajā apspriešanā, kas norisinājās būvvaldes mājaslapā, redzams, ka vairākums cilvēku iebilst pret ēkas izskatu (dzelzsbetons, metāls un stikls) un apjomu (seši, nevis septiņi stāvi, kā tagad uzsver arhitekti). Ir saņemti vairāk nekā 400 viedokļu.
Kāpēc cilvēkiem nepatīk?
Viesnīcas Vecrīgā, Grēcinieku ielā 25, projekta autors ir Latvijas arhitektu birojs Arhis Arhitekti. Projekts ir izstrādāts, balstoties uz 2007. gada atklātā arhitektūras metu konkursa rezultātiem un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Rīgas pilsētas būvvaldes saskaņojumu 2008. gadā. Pašreizējais projekts ir tiešs iepriekšējā projekta turpinājums. Tiesa, tolaik viesnīcas funkcija nekur nefigurēja, bija domāts, ka Grēcinieku ielā sliesies daudzstāvu dzīvojamā māja.
Savulaik projekts ieguvis profesionāļu atzinību, bet tagad arī kolēģi arhitekti bilst pa skarbākam vārdam tā virzienā. Piemēram, Rīgas pilsētas arhitekta biroja vadītājs Gvido Princis sarunā ar Neatkarīgo pērn oktobrī norādīja, ka ir jāizvērtē, vai iecerētā jaunbūve konkrētajā vietā vidi harmonizē vai rada haosu vai destrukciju. Viņš ir norūpējies, lai būves rezultātā vide nezaudē savu vērtību sistēmu, kas ietver arī harmoniju, un tie nav tikai kvadrātmetri. Sabiedrībā jēdzienu «harmonija» uztver ļoti plaši, ko pierādīja arī publiskā apspriešana. «Ja par normatīviem plašāka sabiedrība, iespējams, daudz neko nezina, tad jēdzienu «vides harmonija» katrs sabiedrības loceklis zina. Un īpaši Vecrīgā, kur ar lielu ticamību katrs ir bijis,» savu viedokli izteica G. Princis.
Katram caurumam sava tapa
Tomēr no projekta aizstāvju puses nopēlumu izpelnījušies cilvēku izteiktie viedokļi, kas jau nosaukti par lielākoties neargumentētiem.
Viesnīcas projekta arhitekts Andris Kronbergs konsekventi noraida izskanējušās bažas par Vecrīgā, Grēcinieku ielā 25, plānotās ēkas būvniecību – ka ēka neatbilst Vecrīgas apbūves noteikumiem, ka jaunbūve aizsegs vecpilsētas panorāmu, ka projekts ir pārāk moderns, ka ēka varētu traucēt satiksmi.
Var pieļaut, ka normālajā sabiedrībā, nevis arhitektu vidē, nav skaidrs, kāpēc jāaizbūvē katra tukšā pilsētas teritorija. Labi, ne katra, bet daudzas. Visi likumi un noteikumi Grēcinieku ielā 25 ļauj būvēt ēku, tajā skaitā viesnīcu. Pamatojums – vēsturiski šis laukums ir bijis apbūvēts un tagad ir tiesības atjaunot apbūvi tās vēsturiskajā teritorijā. Iespējams, daudz lielāku skaidrību viestu makets, kuru publiskās apspriešanas gaitā arhitekti vai pašvaldības institūcijas (jo atkal jau sāktos kašķis, kuram tāds makets būtu jāizgatavo un par kādu naudu) parādītu sabiedrībai – kā izskatījās vēsturiskā Rātslaukuma apbūve un kāda tā drīkst izskatīties mūsdienās. Ja pašreizējā caurumā Rātslaukuma malā iebūvētu – kaut tikai maketā – trūkstošās ēkas, vismaz varētu redzēt, kā tas viss izskatās.
Sola padarīt pievilcīgāku
Tagad A. Kronberga projektētā mūsdienīgā ēka, kad, ja to uzcels, stāvēs vientuļa kā priede, jo abos tās galos būs pliki ugunsmūri. Ja tiem piebūvētu pa mājai, pavērtos cits skats. Redzot, cik gausi notiek Rātslaukuma pārtapšana (arī Okupācijas muzeja piebūve vēl ir tikai uz papīra), grūti spriest, kad varēsim ieraudzīt arhitektoniski pareizi veidotu laukumu. Tāpēc arī cilvēkus biedē tik masīva būve, kādu to pašlaik var apskatīt vizualizācijās.
A. Kronbergs vienā no diskusijām pieļāva, ka viesnīcas ēkas betona mūri iespējams uzlabot. Varētu izmantot krāsas (veidot ornamentu, uzrakstus) un tekstūras, bet, iespējams, varētu apstādīt ar augiem (ļoti vienkāršoti skaidrojot). Varbūt tad sabiedrībai šī ēka šķistu tīkamāka, bet to uzzināsim, kad arhitekti cels priekšā viesnīcas ēkas fasādes jaunos variantus.