Renovētās ēkas Bolderājā, Finiera ielā 15, iedzīvotāji kopš pagājušā gada novembra par siltumu maksā arvien mazākus rēķinus. Salīdzinot ar divām kaimiņos esošajām daudzdzīvokļu mājām, Finiera ielā 15 iedzīvotāji novembrī, decembrī un šā gada janvārī maksāja par 47–62 procentiem mazākus rēķinus par apkuri.
Ceļš līdz siltinātai un atjaunotai mājai bija garš – 2012. gada septembrī dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tika pieņemts lēmums par dzīvojamās mājas renovāciju, nākamā gada februārī – noslēgts līgums ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par projekta īstenošanu, bet 2014. gadā ar Eiropas struktūrfondu līdzfinansējumu ēka tika renovēta. Šai mājai nebija veikts kapitālais remonts, un tika atzīts, ka ēkas konstrukciju siltumnoturība neatbilst mūsdienu energoefektivitātes prasībām. Tāpēc apkures sezonā ēkā bija liels siltuma patēriņš, kas radīja lielas izmaksas tās iedzīvotājiem. Lai uzlabotu mājas siltumnoturību, tika siltināta fasāde, pamati, pagraba pārsegums, jumta un bēniņu grīdas, nomainīti logi un durvis koplietošanas telpās un logi dzīvokļos, kā arī nomainīta apkures sistēmas un karstā ūdens sistēmas cauruļvadu siltumizolācija. Paredzēts, ka jāiegūst siltumenerģijas ietaupījums aptuveni 43 procentu apmērā.
Rīgas enerģētikas aģentūras energoefektivitātes informācijas centra vadītājs Juris Golunovs skaidro, ka šajā mājā ir maz dzīvokļu, tāpēc to īpašnieki varēja salīdzinoši ātri vienoties par siltināšanu. Trīs iedzīvotāji uzņēmās iniciatīvu organizēt visu procesu, un «viņi lielā mērā to sabiedrisko domu pārveidoja», noteic J. Golunovs. Viņš ēku Finiera ielā 15 nosauc par paraugu arī tāpēc, ka fasādē saglabātas ventilācijas lūkas. «Svarīgi, lai iedzīvotāji neatteiktos no pieplūdes atverēm, kas nodrošina gaisa apmaiņu. Līdz šim mana pieredze rāda, ka valda liela brīvdomība, jo gaisa apmaiņa nebija nodrošināta simtprocentīgi visās mājās, kuras esam apsekojuši. Cilvēki domā, ka vajag katram aiztaisīt to savu kasti – dzīvokli – un būs labāk. Bet nav ko elpot! Gaisa pieplūdei ir jābūt.»
J. Golunovs ir pārliecināts, ka ēkas ar steigu jāsiltina, jo, lai arī šķiet, ka akmens un mūris ir mūžīgs materiāls, Latvijas būvnormatīvā ir definēts sienu caursalšanas reižu skaits, un tas ir galīgs. Ja dzīvokļu īpašnieki nevar vienoties par kopīgi veicamajiem darbiem, nereti stūra dzīvokļu īpašnieki savus mitekļus sāk siltināt no iekšpuses. Ja to dara neprasmīgi, dzīvoklī var ieviesties pelējuma sēnīte. Tā kaitē cilvēku veselībai un mājoklim. «Kāpēc jāveic renovācija? Tas ir vērtīgs ieguldījums, jo palielinās dzīvokļa īpašuma vērtība. Nemaz nerunājot par dzīves kvalitāti dzīvoklī. Bet, ja neko nedarām, mēs to māju nodzīvojam,» viņš saka.
DZĪVOJAMĀ MĀJA FINIERA IELĀ 15
Maksa par apkuri: pirms siltināšanas 1,19 eiro;
pēc siltināšanas: 0,51 eiro;
aizņēmuma atmaksa par veiktajiem siltināšanas darbiem 0,56 eiro;
ietaupījums apkures sezonā 0,12 eiro.
Siltinātām ēkām tiek piešķirts atvieglojums nekustamā īpašuma nodoklim 90%.
VIEDOKLIS
Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras energoefektivitātes informācijas centra vadītājs:
– Katra šāda pirmā bezdelīga – ar labiem rezultātiem renovēta ēka – savā kvartālā rada sekotājus. Tā noticis Gaujas ielā, Berģu ielā, Līvciema ielā... Tagad arī Finiera ielā. Es iesaku paskatīties, kā izskatās divas citas Finiera ielas pudurītī uzbūvētās ēkas, – skats ir bēdīgs. Plaisas paneļos, mājas iet bojā. Gāzbetona panelis vispār īpaši uzvedas, bet tajā kvartālā ir esence – gāzbetona paneļu ēkās ir jāuztur pietiekami augsta temperatūra, lai iekšā būtu komforts. Tas maksā naudu. Bolderājā ir jūras tuvums, kas arī rada īpašus vides apstākļus. Dzīvojam nost tās mājas, bet vajag glābt. Cilvēkiem der padomāt, vai vienmēr varēsim ar pašatmaksāšanos veikt renovāciju. Jo vairāk nodzīvojam mājas, jo tas ir neiespējamāk. Jo ātrāk renovēs, jo ātrāk atmaksāsies siltumenerģijas ietaupījums.