Mākslas muzeja pārbūve maksās vēl dārgāk
Neviens pašlaik nemēģina prognozēt, cik izmaksās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcija. Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs neslēpj: «Es domāju, ka šā gada janvārī aprēķinātais sadārdzinājums nebūs pēdējais.»
Šobrīd kopīgās projekta izmaksas ir 29,15 miljoni eiro. Līguma sākotnējā summa bija 28 234 373 eiro, pirmā sarunu procedūra 2014. gada aprīlī beidzās ar papildu summu 704 000 eiro apmērā, šā gada janvārī – 208 762 eiro. O. Burovs norāda, ka sākotnējie aprēķini liecināja, ka projekts sadārdzināsies par 290 000 eiro, bet sarunu rezultātā panāktas papildu darbu izmaksas 208 762 eiro apmērā. Kopējais sadārdzinājums pašlaik ir 912 811 eiro. Visas summas Īpašuma departaments norāda bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), jo šā objekta lietotāja ir valsts, tāpēc PVN tiks atmaksāts.
O. Burovs skaidro, ka iepriekš nevarēja paredzēt vairāku darbu izmaksas, piemēram, kupola un citu konstrukciju stiprināšanu. Viņš pieļauj, ka, noņemot vēsturisko parketu, atkal nāksies atvērt pašvaldības maciņu. «Kamēr darbojās muzejs, nevarēja noņemt grīdu, lai paskatītos, kas zem tās notiek. Viens jautājums, par ko turpinām diskutēt un kur varētu būt sadārdzinājums, ir gleznu stiprinājumi. Šobrīd tas piedāvājums, kas iekļauts kontroltāmē, mums, pasūtītājiem, un arī muzejam neizskatās īpaši pārliecinoši. Kaut arī rakstīts, ka stiprinājumi var izturēt paredzēto slodzi. Negribam iestāties pozā – nepirksim neko dārgāku, lai valsts maksā! Atradām pagājušajā nedēļā piedāvājumu, kas izskatās piemērots. Palūdzām sagatavot specifikāciju un salīdzinājumu, tajā skaitā cenām.»
Īpašuma departaments ir noraidījis arhitektu piedāvājumu izveidot dizainiski interesantākas ventilācijas izveidi, kas sadārdzinātu projektu par 30 000 eiro. Atbalstu neguva arhitektu iecere nomainīt kontroltāmē paredzēto dūmu detektoru modeli pret dārgāku. Diskusijas, kurās piedalās arī muzeja direktore Māra Lāce, vēl notiek par gaismekļiem. Iespējams, tiks iepirkti dārgāki, nekā paredzēts.
«Tāpēc man ir ļoti grūti pateikt līdz pēdējam centam, kāds būs sadārdzinājums. Projektā nebija paredzēti līdzekļi neparedzētiem darbiem. Pareizāk būtu tos uzreiz paredzēt, ja runājam par vēsturiskām ēkām. Bet nav vietā runāt par pelņu celtniekiem uz sadārdzinājuma rēķina. Visus piedāvājumus no celtniekiem pārbauda būvuzraugs, visu laiku notiek karstas diskusijas un summas ir vairākas reizes pārbaudītas,» skaidro O. Burovs. «Kāpēc tik daudz grozījumu projektā? Arhitekti ir jauni. Cilvēks ar pieredzi uzreiz saprot, kur ko var prasīt, bet Lietuvas arhitekti pieredzi iegūst, pateicoties šim objektam.»
Viņš nenosauc konkrētu summu, kādu pašvaldība varētu prasīt Lietuvas arhitektu birojam ProcessOffice par dīkstāvi. Notiek konsultācijas ar advokātiem, lai izvērtētu, cik ilga būs tiesāšanās, kādas būs izmaksas un «sausais atlikums» – summa, kas paliks pāri pēc visiem izdevumiem. «Galīgais lēmums par pretenzijām arhitektiem vēl nav pieņemts. Varu teikt, ka summa, kuru izdotos piedzīt, nebūs liela, salīdzinot ar visām izmaksām,» noteic O. Burovs.
Projekta dārdzība neietekmējot muzeja rekonstrukciju. Būvdarbi jāpabeidz šogad 28. oktobrī, muzeja pieņemšana ekspluatācijā notiks 1. decembrī pulksten 11. Iespējams, ap Ziemassvētkiem tukšās muzeja telpas tiks atvērtas sabiedrībai – lai apskatās, kas paveikts. Pēc tam trīs, četri mēneši nepieciešami, lai pārvestu gleznas un iekārtotu ekspozīcijas. «Es ļoti gribētu, lai svinīgā atklāšana notiktu nākamā gada 4. maijā,» atklāts ir O. Burovs.