Ir tapuši jauni Rīgas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi, kuros būtiskākās izmaiņas attiecas uz nekoptām kapavietām un sodiem par šo noteikumu pārkāpumiem. Noteikumi vēl nav stājušies spēkā.
Līdz šim bija noteikts, ka kapavieta tiek atzīta par nekoptu, ja piecus gadus neviens par to nav licies ne zinis. Tagad šis periods ir saīsināts – ja trīs gadus kapiņu nekops, vietu ierādīs citai personai apbedījuma veikšanai. Pašvaldībā atzīst, ka daļēji slēgtajās kapavietās trūkst brīvu vietu apbedījumiem, bet ilgstoši nekoptu kapavietu ierādīšana citiem virsapbedījumiem situāciju varētu risināt. Pašlaik visās pašvaldības kapsētās ir apmēram 300 000 apbedījuma vietu. Ik gadu tiek apbērēti apmēram 7000–8000 aizgājēju. Tā visās kapsētās bez ierobežojumiem apbedīt nedrīkst, loģiski, ka vieta jāmeklē arī daļēji slēgtajās kapsētās. Šādā veidā varētu iegūt vairāk nekā 10 000 vietu virsapbedījumu veikšanai.
Noteikumos arī paredzēta kārtība, cik bieži jāpārbauda apbedījumu vietas, lai konstatētu, ka kapiņu tiešām neviens nekopj. Tas nenozīmē, ka rudenī, lapkriša laikā, katru dienu jābrauc uz kapsētu, lai sakoptu aizgājēja atdusas vietu.
Jaunajā saistošo noteikumu projektā paredzēts palielināt arī paredzamos soda apmērus, ja netiks ievēroti kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi. Atkārtotu pārkāpumu gadījumos maksimālie soda apmēri fiziskām personām varēs sasniegt līdz 350 eiro, savukārt juridiskām personām – līdz 1400 eiro. Mazāku administratīvo pārkāpumu gadījumos tiks izteikts brīdinājums vai piemērots naudas sods, sākot no 10 eiro. Pašreiz maksimālais sods, kuru var piemērot par administratīvajiem pārkāpumiem kapsētu darbības jomā, ir 250 eiro.
Saistošajos noteikumos plānotās izmaiņas attieksies uz 20 Rīgas kapsētām ar kopējo platību 452,35 hektāri. Tās ir: Bolderājas kapsēta, Vecā Bolderājas kapsēta, Jaunciema kapsēta, I Meža kapsēta, II Meža kapsēta, Raiņa kapsēta, Miķeļa kapsēta, Pļavnieku kapsēta, Lāčupes kapsēta, Sarkandaugavas kapsēta, Sarkandaugavas Kalna kapsēta, Jaunā ebreju kapsēta, Biķeru kapsēta, Matīsa kapsēta, Pleskodāles kapsēta, Ziepniekkalna kapsēta, Juglas kapsēta, Mārtiņa kapsēta, Torņakalna kapsēta un Kapsila kapsēta.
Kapsētas iedala atvērtās, kur mirušo apbedīšanai ierāda jaunas kapavietas, daļēji slēgtās, kur mirušos apbedī ģimenes kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota, un slēgtās kapsētās, kur kapsēta vai tās daļa slēgta apbedījumiem. Ir tikai trīs slēgtās kapsētas: Mārtiņa kapsēta, Torņakalna kapsēta un Kapsila kapsēta.
KO DRĪKST VAI NEDRĪKST KAPSĒTĀS
Apmeklētājiem kapsētu teritorijas ir atvērtas:
no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim – no plkst. 7.00 līdz plkst. 21.00;
no 1. novembra līdz 31. martam – no plkst. 8.00 līdz plkst. 18.00.
Kapsētās aizliegts: uzturēties pēc tās slēgšanas; piesārņot kapsētu un tās aizsargjoslu teritorijas; rakt smiltis un zemi kapsētas un tās aizsargjoslas teritorijās; ievest suņus bez pavadas; iebraukt ar transportlīdzekli, izņemot atsevišķus gadījumus; izvietot reklāmas, sludinājumus un paziņojumus, tajā skaitā, kapsētai piegulošajās teritorijās; traucēt kapraču darbu.
Kapsētās transportēt mirušos atļauts tikai specializētos transportlīdzekļos (katafalkos).
Kapavietas uzturētājam ir pienākums: trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu (novākt ziedus, vainagus, zarus, izveidot kapa kopiņu u.tml.); gada laikā pēc apbedīšanas atbilstoši noteiktām vajadzībām un tradīcijām labiekārtot kapavietu (uzstādīt piemiņas zīmi, pieminekli, soliņu, izveidot kapavietu norobežojošu dzīvžogu, sētiņu u.tml.); regulāri kopt un labiekārtot ierādīto kapavietas teritoriju (novākt kritušās lapas, zarus, gružus u.c. atkritumus, nopļaut zāli, iznīcināt koku un krūmu sējeņus u.tml.); regulāri apgriezt kapavietas dzīvžogu līdz 0,7 m augstumam u.c.
Nekoptas kapavietas aktēšana: reizi gadā kapavietu komisija apseko nekoptās kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar noteikta parauga brīdinājuma zīmi; ja pēc trešā akta sastādīšanas trīs mēnešu laikā kapavieta nav sakopta, līgums par kapavietas uzturēšanu tiek izbeigts; persona var lūgt atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, un tad šai personai ir pienākums samaksāt Rīgas domes noteikto vienreizēju maksu par kapavietu.
Avots: Izvilkumi no jaunajiem Rīgas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumiem
Bēru skaits Rīgā pašvaldības kapsētās 2007.–2014. gadā
Gads Bēres Urnas Kopā Urnas, % Pārbedīšana
2007 7497 515 8026 6,42 14
2008 7234 497 7752 6,41 21
2009 6793 424 7235 5,96 18
2010 6636 519 7176 7,23 21
2011 6304 557 6867 8,11 6
2012 6330 591 6928 8,53 7
2013 6401 685 7093 9,66 7
2014 4624 569 5197 10,95 4
(9 mēn.)
Avots: Rīgas domes Mājokļu un vides departaments