Aicinājums palīdzēt ielu cilvēkiem

Antra Gabre schedule6.feb 2015

Tunelī pie veikala Stockmann ubago vieni un tie paši suņi, bet mainās vīrieši un sievietes, kuri dzīvniekus pieskata. Personas kodu ubagotājiem – cilvēkiem, nevis suņiem – noskaidrot nevar, no sadarbības viņi atsakās. Tomēr Rīgas patversmes mobilā brigāde aicina iedzīvotājus zvanīt pa tālruni 27023550, ja aukstā laikā ierauga cilvēkus uz ielas vai dzīvošanai nepiemērotās vietās, tajā skaitā, tuneļos © F64

Lai palīdzētu cilvēkiem, kuri palikuši bez pajumtes vai izvēlas klejot pa ielām, līdzcilvēki tiek lūgti informēt Rīgas patversmes mobilo brigādi.

Tās darbinieki bomžiem, ubagotājiem un klaiņotājiem izstāsta, kur meklēt palīdzību, kā atjaunot bieži vien jau sen pazaudētos dokumentus un kur iespējams daudz saturīgāk pavadīt dienu, līdz vakarā tiek ielaisti naktspatversmē. Jo vairāk bezpajumtnieku izmanto viņiem piedāvātos pakalpojumus, piemēram, nomazgājas, atbrīvojas no utīm, jo drošāka dzīvošana pārējiem, izmantojot sabiedrisko transportu vai citas publiskas vietas.

Pašvaldības policija pagājušajā gadā patversmēs nogādāja 2800 cilvēku. Šogad Rīgā darbojas septiņas patversmes/naktspatversmes, kurās ir nodrošinātas Rīgas domes līdzfinansētas 753 vietas, bet nepieciešamības gadījumā vietu skaitu var palielināt līdz 933. Pēdējo piecu gadu laikā personu skaits patversmēs ir samazinājies par vairākiem simtiem. Mobilās brigādes darbinieki konstatējuši, ka 80–100 cilvēku uzturas mazdārziņos, šķūnīšos, kāpņu telpās, – tās nav dzīvošanai piemērotas vietas. Tāpēc mobilā brigāde aicina citus iedzīvotājus izrādīt līdzcietību un informēt, ja ierauga uz ielas bezpajumtnieku vai zina, ka neapkurināmā dārza mājiņā kāds nakšņo.

Rīgas patversmes dienas centra direktore Dagnija Kamerovska stāsta, ka centra darbinieki sadarbībā ar policistiem brauc pat sabiedriskā transporta maršrutos, kurus iecienījuši bezpajumtnieki, un informē par palīdzības un atbalsta iespējām. Piemēram, dienas centrā pēdējos četros mēnešos 157 cilvēki atutoti. Tieši pērn viņu skaits palielinājās, jo ielu cilvēki bija dzirdējuši, ka Rīgā ir vietas, kur bez maksas var tikt vaļā no utīm un citiem insektiem, nomazgāties, apgriezt matus un bārdu un apmeklēt ārstu, ja nepieciešams. «Ir, kas atsakās no šiem pakalpojumiem. Ir regulāri klienti, kas jau 10–15 reižu vesti un labprāt saņem šo pakalpojumu, bet pēc laika atkal ierodas utaini. Bet vismaz neatsakās no šī pakalpojuma,» saka D. Kamerovska.

Uz dienas centru nogādā arī ubagotājus, ziemā regulāri ubagojot 11–16 cilvēku, galvenokārt citu pašvaldību iedzīvotāji. Viņi gan mēdzot slēpt vārdu un uzvārdu, arī personas kodu noskaidrot neizdodoties.

Rīgas Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors norāda, ka lielākā daļa bezpajumtnieku ir cilvēki, kuri vecāki par 40 gadiem. Ir arī jaunāki. «Bet ir iespēja iziet rehabilitācijas programmu un atgriezties dzīvē,» viņš informē. Tādēļ, lai šādiem cilvēkiem izmestu makšķeri, nevis barotu viņus ar zivi, līdz diviem mēnešiem gadā persona naktspatversmēs var uzturēties bez maksas. Ja naktspatversmē uzturas ilgāk par diviem mēnešiem un cilvēkam nav noteikts trūcīgās personas statuss, no viņa tiek prasīts līdzdalības maksājums – 0,64 eiro dienā. Pretējā gadījumā bomžotājs tiek pieradināts, ka visu saņems bez maksas. Rīgas patversmes nodrošina gultasvietu; vakariņas, sanitāri higiēniskos pakalpojumus; personisko mantu dezinfekciju, glabāšanu; medicīnisko palīdzību; personas drošību; sociālā darbinieka konsultācijas katru darba dienu no rīta līdz vēlam vakaram.

Naktspatversmju klienti pa vecuma grupām

Vecuma grupa Skaits Procenti%

18–30 401 10

31–40 695 18

41–50 974 25

51–61 1197 31

62–70 422 11

71–... 124 3

Nav norādīts 94 2

Kopā 3906 100

Avots: Rīgas domes Labklājības departaments

Ubagotāji Rīgā 2014. gadā