Elektromagnētisko lauku intensitāte Rīgā niecīga

Pārbaudot elektromagnētiskā lauka intensitāti (EML) četrās dažādās Rīgas vietās, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) secināja, ka viszemākā tā ir Zaķusalas TV torņa pakājē, bet augstākā – Āgenskalnā. Neskatoties uz atšķirībām starp dažādiem Rīgas rajoniem, visās mērījumu vietās EML intensitāte bija vairākas reizes zemāka nekā pieļaujamā norma.

«Magnētiskais lauks uz Zemes ir pastāvējis vienmēr – ja tā nebūtu, tad nedarbotos kompasa adata un gājputni nezinātu, kā atrast siltās zemes. Taču ir arī cilvēku radīto ierīču elektromagnētiskie lauki, kas ļauj mums klausīties radio, sarunāties pa mobilo telefonu,» Neatkarīgajai stāstīja LVRTC Mārketinga daļas vadītāja Vineta Sprugaine.

Lai nepieļautu elektromagnētisko lauku intensitātes palielināšanos tā, lai tas kaitētu cilvēku veselībai, Latvijā tāpat kā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs vadās pēc Eiropas Padomes Starptautiskās nejonizējošā starojuma aizsardzības komisijas vadlīnijām, kas rekomendē nepārsniegt 28 voltus uz metru (V/m).

Līdz normai vēl tālu

LVRTC speciālisti ik gadu visā Latvijā veic savā saimniecībā esošo 32 torņu EML intensitātes kontroli, lai pārliecinātos, ka tā atbilst normai. Kopā ar Neatkarīgo LVRTC speciālisti veica ikgadējos EML mērījumus TV torņa teritorijā Zaķusalā un salīdzinājumam vēl trīs Rīgas publiski plaši apmeklētās vietās. LVRTC speciāliste Daina Ludviga Neatkarīgajai atzina, ka, mērot EML intensitāti torņu apkaimē, viņai nav nācies konstatēt, ka EML līmenis, mērījumus veicot uz zemes, tuvotos pieļaujamajai normai. Arī Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes dekāns profesors Guntars Balodis norāda, ka publiskās vietās EML intensitāte parasti ir vien desmitā daļa no pieļaujamās normas. To apstiprina arī LVRTC veiktie EML intensitātes mērījumi. Populārajā tikšanās vietā Rīgā pie Laimas pulksteņa EML intensitāte 100 kHz–3 GHz frekvenču diapazonā bija 50 reižu zemāka par normu, Zaķusalā, televīzijas torņa pakājē, – 117 reižu zemāka par normu, savukārt Āgenskalnā – septiņas reizes zemāka par normu.

«Kāpēc atšķirība starp Zaķusalas un Āgenskalna torni ir tik liela, nevar viennozīmīgi pateikt. Iemesli var būt vairāki, piemēram, Āgenskalna tornis ir zemāks, un līdz ar to arī antena ir novietota zemāk. Iespējams, vainīgas tornī izvietotās iekārtas,» Neatkarīgajai pieļāva profesors G. Balodis. Tāpat profesors uzsvēra, ka pie šādiem EML rādījumiem nav pamata runāt par jebkādu cilvēka veselībai kaitīgu ietekmi.

Zaķusalā kā Dieva ausī

Apstaigājot TV tornim piegulošo teritoriju Zaķusalā, D. Ludvigas rokās mērierīce dažādās vietās uzrāda, ka elektromagnētiskā lauka intensitāte ir tikai 0,5%, dažās – 3,5% robežās no iedzīvotājiem pieļaujamās normas. Ienākot TV torņa vestibilā, mērierīce rāda 0,7% no pieļaujamās normas, bet, paceļoties gandrīz 100 metru augstumā uz TV torņa skatu laukumu, mērierīce rāda 0,5–1,4% no pieļaujamās normas.

Tas, ka Zaķusalas torņa pakājē elektromagnētiskā lauka intensitāte bija tik zema, profesoru G. Balodi nepārsteidza. «Zaķusalas televīzijas tornis ir augstākais ES – antenas spice atrodas 368 metru augstumā virs jūras līmeņa. Antena atrodas ļoti augstu, un tā viļņus izstaro perpendikulāri antenai. Tāpēc torņa pakājē antenas elektromagnētiskais starojums ir vismazākais,» skaidroja G. Balodis. Arī LVRTC Infrastruktūras departamenta direktors Māris Rutkis norāda, ka par ietekmi uz veselību ir pamats uztraukties tikai tad, ja cilvēks atrodas raidošo iekārtu tiešā tuvumā. «Piemēram, laikā, kad uzņēmuma speciālisti veic darbus pie antenām vai citām torņos uzstādītajām ierīcēm, to jauda tiek pazemināta vai pat ierīce tiek izslēgta vispār. Darbinieki strādā speciālos aizsargtērpos, turklāt viņiem kabatā ir indikators, kas, kāpjot tornī, signalizē, cik procentu no pieļaujamās EML intensitātes normas ir sasniegti,» Neatkarīgajai uzsvēra M. Rutkis.

Ar mobilo zem spilvena

Profesors G. Balodis norāda, ka bieži cilvēki uztraucas, ja uz viņu mājas jumta tiek uzlikta kāda antena – tas viņos raisot bažas par elektromagnētiskā starojuma palielināšanos. «Taču īstenībā tieši viņiem vajadzētu uztraukties vismazāk, jo zem antenas starojums ir vismazākais,» sacīja G. Balodis. Turklāt katra betona pārseguma sija lauku slāpē par aptuveni desmit reizēm. Tāpēc arī nereti ir problēmas ar signālu uztveršanu, piemēram, pagrabā.

Tomēr profesors arī uzsver, ka līdz ar moderno tehnoloģiju attīstību, kas sniedz tik daudz priekšrocību, piemēram, sarunāties pa mobilo telefonu, lietot WiFi, rācijas, atvērt automašīnas durvis ar pulti un tā tālāk, palielinās arī EML intensitāte mums apkārt. «Ja gribam pilnībā izvairīties no cilvēku radīto ierīču elektromagnētiskajiem laukiem, tad ir pilnībā jāatsakās no šīm ierīcēm. Mobilais telefons var darboties tikai tad, ja ir šāds lauks,» skaidroja G. Balodis. Tomēr ierīču radīto elektromagnētisko lauku intensitātes mēdz atšķirties ne tikai starp dažādu ierīču veidiem, bet arī starp modeļiem un atkarībā no lietošanas paradumiem. Piemēram, mobilā telefona radītais lauks ir tieši atkarīgs no telefona bateriju lieluma – jo tā lielāka, jo EML intensīvāks. G. Balodis teic, ka modernie telefoni šajā ziņā videi ir draudzīgāki nekā to vectētiņi. EML intensitāte pieaug, runājot pa mobilo telefonu vai, vēl vairāk, risinot sarunas pa telefonu braucošā transportlīdzeklī, jo telefons ik pa brīdim meklē jaunu bāzes staciju. «Iedomājieties, cik stiprs būtu elektromagnētiskais lauks, ja pārpildītā autobusā visi pasažieri vienlaikus runātu pa mobilo telefonu,» min G. Balodis.

Viņš arī stāstīja, ka pirms pieciem sešiem gadiem Rīgas Tehniskajā universitātē tika veikts eksperiments, kurā tika testēts, cik liels elektromagnētiskais starojums ir brīdī, kad mobilais telefons tiek ieslēgts. «Šajā brīdī tas ir visaugstākais – maksimālais, uz ko telefons ir spējīgs. Tāpēc cilvēki, kuri uzskata, ka drošāk ir pa nakti telefonu vispār izslēgt un ieslēgt to tikai no rīta, maldās. Ieslēdzot šo ierīci, pussekundi elektromagnētiskais starojums ir daudz reižu lielāks nekā tad, ja telefons darbojas nepārtrauktā režīmā,» stāstīja profesors.

Tomēr, viņaprāt, iedzīvotāju bažas par mobilo telefonu kaitīgumu ir veltas, jo līdz šim pasaulē bijis publicēts tikai viens gadījums, kad ārsts konstatējis mobilā telefona kaitējumu cilvēka veselībai, taču tajā gadījumā lietotājs bija fanātisks šīs ierīces fans – viņš mobilo telefonu lietoja gandrīz nepārtraukti un pa nakti lika sev zem spilvena.