Par vienu no Igaunijas noslēpumainākajiem uzņēmējiem dēvētais Tomass Tūls tikai pēc 16 gadiem izpelnījies kaut cik ievērojamas finansiālas sankcijas Rīgā. Viņam kopā ar SIA Ģertrūdes biznesa centrs pieder bēdīgi slavenais grausts Marijas ielā 6. Šogad pašvaldība izlēma būvei piemērot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), kas tagad būs 14 000 eiro gadā iepriekšējo 1500 eiro vietā.
Acīmredzot vairs tikai profesionāļi spēj novērtēt kādreizējo arhitektonisko vērtību ēkai, kas atzīta par vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli un iekļauta 100 apdraudētāko Latvijas kultūras pieminekļu sarakstā. Pārējiem tas ir un paliek grausts galvaspilsētas centrā, no kura pāri palicis karkass. Un tas pats saplaisājis, ar iespēju pagalma sienai nogāzties.
Šīs ēkas pārtapšana par graustu notika samērā ātri, jo 90. gados tā bija atvērta visiem vējiem un katram vandalim. Rīgas dome gan vienubrīd solīja vērsties Saeimā, lai tā lemtu par T. Tūla īpašuma daļas konfiskāciju, ja abi ēkas īpašnieki nespēs vienoties par rekonstrukciju. Nonāca pat tiktāl, ka uzņēmējam tika piedāvāti 1,05 miljoni latu (1,47 miljoni eiro) par viņam piederošo īpašumu, kas bija uz pusi vairāk par to cenu, kuru viņš samaksāja, iegādājoties īpašumu 1997. gadā. Gadu gaitā plašais īres nams kļuvis par vēl lielāku graustu, bet konfiscēts nav. Īpašums turpina bojāties, lai gan ne tik intensīvi kā 90. gados. Arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektētais īres nams izrādījies ciets rieksts – izdemolēts, izlaupīts, dedzis, atstāts laikapstākļu ietekmei, bet nesagrūst.
T. Tūls, kurš, spriežot pēc pieejamās informācijas, nav pats trūcīgākais Igaunijas uzņēmējs, lai neteiktu, ka ticis ierindots miljonāru sarakstā, joprojām ir viens no ēkas īpašniekiem. Otrs īpašnieks pašlaik ir SIA Ģertrūdes biznesa centrs. Uz T. Tūla vārda īpašums reģistrēts kopš 1997. gada augusta, bet uz SIA vārda – kopš 2013. gada decembra.
Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs atzina, ka arī tāpēc, ka līdz šim bija noteikts neliels NĪN, īpašnieki nebija ieinteresēti neko darīt. «Samaksāja 1400 eiro gadā un minimālu sodu un neko nedarīja. Bet zeme šeit vērtīga,» viņš sacīja. Īpašumu veido zemes vienība 1432 kvadrātmetru platībā, uz kuras atrodas piecu stāvu dzīvojamā ēka un pagrabs.
Būvinženieris Viktors Kopitins ēku apsekojis 2012. gadā, un, lai gan teica, ka «ēka ir normālā stāvoklī», konstatēto bojājumu uzskaitījums lika domāt par pretējo. Īpašnieku pilnvarotās personas – Aleksandrs Meikšāns un Liāna Kukolkina – norādīja, ka daļa problēmu ir novērstas, pērn ieguldīti 7000 eiro, lai ēku uzturētu drošu gājējiem un transportam, kas intensīvi kursē gar namu Marijas ielā 6. Ēkai nepieciešama kārtējā konservācija, jo iekšējā pagalmā ēkas daļa var sabrukt. Šķiet, īpašniekiem aizvien nav risinājuma, ko iesākt ar šo ēku Rīgas centrā – nav izdevies to nedz pārdot, nedz atrast investoru, kurš būtu gatavs finansēt mājas atjaunošanu. «Īpašnieki meklē risinājumus regulāri. Ja būtu lielāka skaidrība nekustamā īpašuma tirgū, tad nebūtu problēmu. Tirgus nav stabils, nevar ilgstoši plānot. Bija laiks, kad īpašnieki nevarēja savā starpā vienoties, bet ne tagad,» Neatkarīgajai sūrojās L. Kukolkina. Iespējams, šeit varētu iekārtot viesnīcu, bet šī prognoze pagaidām skan nepārliecinoši. Remonts varētu maksāt ne mazāk kā 800 eiro kvadrātmetrā. Rekonstrukciju varētu apgrūtināt arī intensīvā satiksme ap ēku.