Reirs: Valstij nav jāapmaksā Rīgas domes politiskās ambīcijas

© f64

Valsts uzdevums nav no budžeta apmaksāt vienas pašvaldības politiskās ambīcijas, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs (V), paužot stingru nostāju jautājumā par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu Rīgas domei sabiedriskā transporta dotācijām.

"Pašvaldībai pašai ir jāatbild par tās politiskajiem lēmumiem un to radītajām sekām, nevis sava tēla spodrināšana jāfinansē no valsts budžeta. Izveidojusies situācija ar krasu tarifu pieaugumu ir tikai loģisks rezultāts pašvaldības ilgstošajai visatļautībai un dzīrēm par nodokļu maksātāju naudu. Svarīgi, lai Rīgas domes amatpersonas no šīs situācijas gūst mācību un turpmāk neatļaujas realizēt savas politiskās ambīcijas, kuras nemaz nevar atļauties. Rīgas pašvaldībai ir lielākais budžets, bet tā ir vienīgā pašvaldība Latvijā, kas savus politiskos lēmumus ultimāta veidā liek apmaksāt no valsts budžeta," uzsver Reirs.

Ņemot vērā, ka pašvaldības šobrīd vēl turpina strādāt pie 2015.gada budžeta, finanšu ministrs aicina tās būt politiski atbildīgām un izvirzītās ieceres līdzsvarot ar pašvaldības budžeta iespējām ne tikai viena gada ietvaros, bet ilgtermiņā.

Kā ziņots, ņemot vērā, ka valdība tā arī nav piekritusi sadarboties ar Rīgas domi pilsētas sabiedriskā transporta finansēšanā, kā arī to, ka ir traucēts piemērot atšķirīgus apmaksas noteikumus rīdziniekiem un nerīdziniekiem, no šī gada 1.februāra stāsies spēkā jaunas biļešu cenas Rīgas sabiedriskajā transportā, aģentūru LETA informēja Rīgas domē.

Pēc "Rīgas satiksmes" izmaksu aprēķiniem, jaunā pilnās biļetes cena Rīgas sabiedriskajā transportā no februāra būs 1,15 eiro. Tas nozīmē, ka ikvienam cilvēkam, kurš neietilpst kādā no pasažieru kategorijām, kam dome noteikusi atlaides, neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas biļete maksās 1,15 eiro.

Latvijā

“Dzīvoju Latvijā jau vairāk nekā deviņus gadus,” teic rakstnieks, publicists un vēsturnieks Dmitrijs Savins, kura dzimtene ir Krievija, Aizbaikāls, pilsēta Čita. “Pirms tam nekad nebiju domājis, ka kļūšu par emigrantu. Bet mēs visi zinām, kāda ir situācija mūsdienu Krievijā. Tāpēc mana aizbraukšana bija loģisks rezultāts manam politiskajam darbam Krievijā. Man Krievijā bija tikai divi varianti: cietums vai emigrācija.” Intervija ar Dmitriju notiek latviski.

Svarīgākais