Visintensīvākā satiksme uz valsts autoceļiem ir Rīgas apkārtnē

© F64

VAS „Latvijas Valsts ceļi” (LVC) ir apkopojusi datus par satiksmes intensitāti valsts autoceļu tīklā 2014.gadā. Salīdzinājumā ar 2013.gadu kopējā satiksmes plūsma valsts galvenajos autoceļos palielinājusies par 4%.

Līdzīgi kā tas ir bijis arī iepriekšējos gados, intensīvākā satiksmes plūsma ir Rīgas apkārtnē uz autoceļiem Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži) (A1), Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2), Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (Pāternieki) (A6), Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7), Rīga–Jelgava–Lietuvas robeža (Meitene) (A8), Rīga – Ventspils (A10).

Ventspils šosejas posmā no Rīgas robežas līdz Rīgas apvedceļam tās ir 38 tūkst. automašīnas diennaktī.

Uz Siguldas šosejas posmā no Rīgas līdz pagriezienam uz Tallinas šoseju vairāk kā 34 tūkst. automašīnas diennaktī.

Uz Daugavpils šosejas posmā no Rīgas līdz Salaspilij vairāk kā 24 tūkst. automašīnas diennaktī.

Savukārt vislielākā kravas transporta intensitāte ir maršrutā VIA Baltica, uz autoceļiem Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži) (A1) un Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7).

Pie Grenctāles robežkontroles punkta kravas transports veido vairāk kā pusi no kopējās satiksmes plūsmas. Līdzīga situācija ir arī pie Terehovas robežkontroles punkta, kā arī Rēzeknes apvedceļa atsevišķos posmos.

Detalizēti satiksmes intensitātes dati un satiksmes intensitātes kartes pieejamas LVC interneta mājas lapā www.lvceli.lv: http://lvceli.lv/lat/valsts_celu_tikls/satiksmes_intensitate/

Latvijā

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) saskaņā ar ārstu novērojumiem gada tumšajos mēnešos arvien palielinās smagas un sarežģītas traumas guvušo pacientu skaits, kas nonāk slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā, jo bez atstarojošiem elementiem savā apģērbā bijuši nepamanāmi citiem satiksmes dalībniekiem.

Svarīgākais