Mērķis – uzlabot ūdens kvalitāti

Divos Rīgas rajonos – Bolderājā un Katlakalnā – ir pabeigti ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūves darbi, un SIA Rīgas ūdens (RŪ) pieslēgumus intensīvi veidos, sākot ar nākamā gada pavasari.

 Pašlaik notiek papīru darbs jeb saskaņošana Rīgas pilsētas būvvaldē. Savukārt Mārupē (Rīgas administratīvajā teritorijā) iedzīvotāji savus īpašumus pieslēgt centralizētajai ūdensapgādei varēs jau no 2015. gada pirmajām dienām. Tādējādi tiek noslēgts viens no lielākajiem uzņēmuma projektiem Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 4. kārta.

Bez mangāna un dzelzs

«Pēdējās divas nedēļas nevarēja nepamanīt remontdarbus Rīgas centrā, pie Centrālās stacijas. Diemžēl pilsētas centrā ūdensvada tīklu stāvoklis ir dramatisks. Nācās ierobežot satiksmi vairāku dienu garumā, iedzīvotājiem ir bijuši nelieli ūdens apgādes traucējumi, uzduļķojumi, bet darbi bija sarežģīti, nācās novērst vairākkārtējus plīsumus,» saka RŪ sabiedrisko attiecību speciālists Artūrs Mucenieks. «Jā, remonti notiek, bet pēdējo piecu gadu periodā esam panākuši, ka līdz minimumam samazināts risks, lai viss mikrorajons paliktu bez ūdens vairākas dienas.»

Ne velti viņš pieminēja ūdens uzduļķojumu pilsētnieku dzīvokļos. Ļoti liela daļa rīdzinieku, galvenokārt pilsētas austrumu rajonā dzīvojošie, turpmākos dažus gadus piedzīvos līdzīgas neērtības. Notiks cauruļu skalošana, lai attīrītu nosēdumus, tajā skaitā mangānu un dzelzi. «Tas ir darbu komplekss, lai turpmāk novērstu uzduļķojumu veidošanos. Lai darbus varētu veikt racionāli, jāuzbūvē atdzelžošanas stacija, kas novērsīs piesārņojumu ar dzelzi un mangānu. To plānots uzbūvēt Baltezerā līdz nākamā gada beigām,» informē A. Mucenieks.

Šie piemaisījumi dzeramajā ūdenī cilvēka veselībai nekaitē, bet ikdienā rada neērtības. Piemēram, brūnu ūdeni ūdensvadā un nosēdumus. Kad atdzelžošanas staciju uzbūvēs, tad sāksies intensīva piesārņoto ūdensvada tīklu tīrīšana. Teikas iedzīvotāji eksperimentālā kārtā to jau ir izjutuši, taču tas bijis tikai pats sākums paredzētajiem darbiem.

RŪ plāno 2015. gada pirmajā pusē iegādāties iekārtu, kura atbildīs Rīgas ūdensvada prasībām. Pirms mēneša uzņēmumā testēja Vācijā ražotu iekārtu. Tā ar triecieniem, ar gaisa un ūdens plūsmu atsit piesārņojuma daļiņas no ūdensvada sieniņām un izskalo tās. Ūdensvada caurule kļūst tīra un nerada uzduļķojumus – jau minēto brūngano ūdeni ar dzelzs un mangāna piejaukumu.

Vispirms aizbīdņi, pēc tam – skalošana

«Lai varētu šo programmu īstenot, jāveic aizbīdņu nomaiņa. Aizbīdnis ir mehānisms, kas ik pēc 50 metriem ļauj izslēgt ūdensvada posmu. Tas nepieciešams, lai veiktu nepieciešamos remontdarbus vai ūdensvada posmu apkopi. Aizbīdņi arī ir bēdīgā stāvoklī, ja tie nav nomainīti, tad efektīvi veikt skalošanu ir ļoti sarežģīti. Kas pašlaik notiek Rīgā? Jebkura aizbīdņa atvēršana un aizvēršana ir saistīta ar ūdens plūsmu maiņu konkrētā ūdensvada posmā. Mainot aizbīdni, neizskalotais, neiztīrītais ūdensvads saņem triecienus pa ūdensvada sienām, no tām atdalās dzelzs un mangāns un nonāk dzīvokļu ūdenskrānos. Ja pirms trim četriem gadiem ūdensvadi netika intensīvi kustināti, tad tagad tas tiek darīts, lai nomainītu aizbīdņus, līdz ar to uzduļķojumi kļūst arvien biežāki» skaidro A. Mucenieks.

Visbiežāk to piedzīvo Rīgas centra iedzīvotāji – no Vecrīgas līdz Pērnavas ielai, K. Valdemāra ielas apkaimē, kā arī Teikā. Kad tiks pabeigta aizbīdņu nomaiņa, dzīvokļos nonāks tīrāks, nesaduļķots ūdens, taču pēc tam, nākamā gada otrajā pusē, sāksies intensīvi ūdensvada skalošanas darbi un atkal uz laiku vajadzēs samierināties, ka ik pa laikam nāksies notecināt duļķainu ūdeni, pirms sākt to lietot ikdienas vajadzībām.

«To vienā gadā izdarīt nevar. Piecu, sešu gadu laikā panāksim, ka Rīgā ūdens kvalitāte uzlabosies visos rajonos. Tas ir galvenais mērķis. Ja pirms 10–15 gadiem sasniedzām to, ka spiediens uzdzen ūdeni visos, arī augšējo stāvu, dzīvokļos, tad tagad būtiskākais jautājums ir ūdens kvalitāte. Tā nav slikta, taču jāpanāk, lai nebūtu piemaisījumu. Varam apgalvot, ka neviens nesaslims, lietojot ūdeni, kurā ir dzelzs un mangāna piejaukums, bet ir situācijas, kad ūdens kvalitātes dēļ neērtības izjūt sabiedriskās ēdināšanas iestādes, ķīmiskās tīrītavas un veļas mazgātavas,» norāda RŪ pārstāvis.

Sakārtotas stacijas

Pilsētas ūdensvada tīklu sakārtošana ir saistīta ar citiem pēdējo desmit gadu laikā notikušajiem darbiem, uzbūvējot modernu sūkņu staciju Baltezerā, rekonstruējot ūdens staciju Daugava, kur ūdeni attīra ar mūsdienīgām metodēm, un bioloģisko attīrīšanas staciju Daugavgrīva. Ir izbūvētas jaunas sūkņu stacijas, kas nodrošina dzeramā ūdens un sadzīves kanalizācijas notekūdeņu pārsūknēšanu bez negaidīta pārtraukuma un avāriju riska. «Sūkņu stacijas turpināsim būvēt, jo atsevišķās vietās strādā vēl padomju laika sūkņi. Uzliekot jaunus, ir iespējams samazināt elektroenerģijas patēriņu uz pusi un pat vairāk. Nebija loģiski sākt tīklu tīrīšanas un pārbūves programmu, kamēr nav sakārtotas stacijas un ir sūkņi, kas spēj nodrošināt nepieciešamo jaudu,» saka A. Mucenieks.

Ekoloģijas jautājumi

Tikai dažiem procentiem Rīgas ēku nav pieejams centralizēts ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojums. Pie centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem ir pieslēgti 97–98 procenti galvaspilsētas būvju, pie kanalizācijas – apmēram 95 procenti. Pēdējo desmit gadu laikā katrā pozīcijā panākts desmit procentu pieaugums, paplašinot tīklus. «Mērķis ir panākt, lai mūsdienu lielpilsētā cilvēkiem nevajadzētu izmantot akas un lokālas attīrīšanas iekārtas. Centralizēta ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma ir daudz drošāka, jo lokālās iekārtas rada ekoloģisku piesārņojumu. Tās būtiski piesārņo gruntsūdeni 20–30 gadu periodā, un to nevar nesaistīt ar Rīgas iekšējo ūdeņu tīrību – pilsētas teritorijā ir daudz ezeriņu, upīšu, un tām kaitē šis piesārņojums,» uzsver A. Mucenieks.

Arī RŪ beidzot ir atdevis savu parādu gan videi, gan iedzīvotājiem. Līdz jaunajam gadam būs pabeigta Olektes upītes attīrīšana. Pagājušā gadsimta 80.–90. gados Olektes upē tika iepludināti ūdeņi ar Daugavas dūņām no RŪ dzeramā ūdens sagatavošanas stacijas Daugava. Nefiltrēto ūdeņu iepludināšanas rezultātā upes gultne aizauga. Lai atjaunotu dabisko upes plūdumu, bija nepieciešami gultnes padziļināšanas un sanācijas darbi. Tagad iedzīvotāji iegūs sakārtotu vidi, kur būs iespēja atpūsties.