Pēc traģēdijas Rīgā apsekoti ap 300 objekti; šā gada laikā - ap 4000 objektu

Pēc Zolitūdes traģēdijas 2013.gada 21.novembrī līdz šī gada 1.aprīlim Rīgas būvvaldes pārstāvji apsekojuši ap 300 sabiedriski nozīmīgus objektus, savukārt šā gada deviņos mēnešos pavisam apsekoti 3886 objekti, aģentūru LETA informēja Rīgas pilsētas būvvaldē.

Pēc traģiskajiem 21.novembra notikumiem, kad Ekonomikas ministrija uzdeva būvvaldēm apsekot sabiedriski nozīmīgās ēkas, četru mēnešu laikā apsekoti vairāk nekā 300 sabiedriski nozīmīgi objekti, tostarp 200 sabiedriski nozīmīgi būvobjekti un 117 ekspluatācijā nodoti lielveikali, aģentūrai LETA pastāstīja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Kopumā šī gada deviņos mēnešos Rīgas būvvaldes būvinspektori ir apsekojuši 3886 objektus. Šie apsekojumi ir veikti gan būvobjektos, gan ekspluatācijā nodotās ēkās. Atsevišķi dati par to, cik no šiem objektiem ir sabiedriski nozīmīgas ēkas, kopš šī gada 1.aprīļa netiek apkopoti, skaidroja Žūka.

Pēc būvinspektoru vizuālās pārbaudes ekspluatācijā nodotajos lielveikalos pārsvarā tika konstatēti dažāda rakstura defekti - plaisas, mitruma ietekmes pazīmes un tamlīdzīgi. Šo ēku īpašniekiem tika lūgts iesniegt būvvaldē sertificēta speciālista sagatavotu tehniskās apsekošanas slēdzienu. Būvobjektos lielākoties tika konstatētas neatbilstības izpilddokumentācijā, dažos objektos - patvaļīga būvniecība vai patvaļīga ekspluatācija, pastāstīja Žūka.

Žūka arī informēja, ka kopš 2013.gada 22.novembra ir palielinājies arī iedzīvotāju iesniegumu skaits, kuros izteiktas bažas par lielveikalu, dzīvojamo māju, kā arī citu sabiedrisko objektu ekspluatācijas drošību, norādot uz vizuāli konstatētiem būvju bojājumiem vai defektiem - pārsvarā plaisām un neatbilstošu ēkas apsaimniekošanu, - kas potenciāli varētu ietekmēt būvju telpisko noturību. Iespēju robežās būvvalde pārbaudot visu saņemto informāciju.

Par ēkām pēc to nodošanas ekspluatācijā, to uzturēšanu tādā tehniskā stāvoklī, lai neradītu draudus ne tiem, kuri šajās ēkās uzturas, ne arī apkārtējai sabiedrībai, pilna atbildība likuma priekšā ir to īpašniekiem, skaidrots būvvaldē.

Žūka uzsver, ka būvvaldes pamatfunkcija ir būvniecības procesa tiesiskuma uzraudzība un līdz šī gada 1.oktobrim, kad spēkā stājās jaunais Būvniecības likums, būvvaldēm nebija tiesiska pamatojuma ekspluatācijā nodoto ēku īpašniekiem uzdot veikt ēku tehniskās apsekošanas. Tikai pēc jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanās būvvaldēm ir piešķirtas jaunas tiesības - tiesības iekļūt ekspluatācijā nodotās ēkās, lai kontrolētu to drošumu.

Ņemot vērā, ka normatīvajos aktos nebija noregulēts, kas kontrolē ekspluatācijā jau nodotas ēkas, - gadījumos, kad būve ir pieņemta ekspluatācijā un ir uzsākta tās ekspluatācija, tās uzturēšanas un apsaimniekošanas jautājumu risināšana un uzraudzība kļūst par īpašnieka/pārvaldnieka pienākumu - Rīgas pilsētas būvvalde 2013.gada decembrī iesniedza Saeimā priekšlikumus par grozījumiem jaunajā Būvniecības likumā.

Žūka arī pastāstīja, ka būvvalde pēc traģēdijas ieteica noteikt mehānismu, kādā pašvaldība iegūst informāciju par būves tehnisko stāvokli, kā arī veic tā kontroli. Būvvaldes pārstāvji lūdza izvērtēt iespēju veikt grozījumus Būvniecības likumā, paredzot, ka būves īpašniekam ir pienākums reizi piecos gados pieaicināt sertificētu būvspeciālistu būves tehniskās apsekošanas veikšanai un pēcāk šo slēdzienu iesniegt būvvaldē, turklāt paredzot atbildību par minēto tiesību normu neievērošanu. Diemžēl šis būvvaldes ierosinājums netika ņemts vērā.

Pēcāk, izstrādājot ēku būvnoteikumus, šī prasība tika iekļauta attiecībā uz publiskām ēkām, paredzot, ka reizi desmit gados īpašniekam jāveic ēkas tehniskā apsekošana, taču neparedzot šī atzinuma iesniegšanu būvvaldēs, informēja Žūka.

Kā ziņots, pagājušā gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.