Rīgā būvēs atdusas vietu kremēto cilvēku urnām

Rīgā nepieciešams kolumbārijs, jo arvien vairāk cilvēku izvēlas piederīgos kremēt, taču īsti nezina, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar urnām: 2007. gadā bija 515 urnas, bet šā gada 9 mēnešos – 569 urnas.

Jau 2015. gadā Kapsētu pārvalde plāno uzbūvēt pirmo pelnu kapsētu Rīgā, šim nolūkam tiks lūgti līdzekļi Rīgas domei nākamā gada budžetā, saka pašvaldības Mājokļu un vides departamenta pienākumu izpildītāja Maira Megne.

Kolumbārija izveides ideja nav jauna, pērnvasar tā piesaistīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja interesi toreizējam Mājokļu un vides departamenta direktoram Anatolijam Aļeksejenko. Starp citu, pirms daudziem gadiem tika pat izstrādāts kolumbārija projekts, kurā paredzētas 6435 vietas urnu apbedīšanai gan zemē, gan sienās. Kolumbārija teritorijā bija paredzēti arī pelnu lauki. Pirms vairākiem gadiem Lielajos kapos jau tika izbūvēta siena, kas domātu urnu apbedījumiem, taču tā praktiski netiek izmantota. Nezinātājs pat nesaprastu, kādam nolūkam siena paredzēta. Kad 2013. gadā sākās peripetijas ap un par iespējamo korupciju Mājokļu un vides departamentā, izskanēja informācija, ka Rīgas kolumbārija projektēšana pašvaldībai izmaksājusi 54 000 latu (gandrīz 76 000 eiro), bet Mājokļu un vides departamenta aprēķini liecināja, ka kolumbārija būvniecība pašvaldībai izmaksātu ap 1,3 miljoni latu (1,8 miljoni eiro). Un tad A. Aļeksejenko pieļāva, ka izmaksas varētu samazināt uz pusi. Jāatgādina, ka, mainoties spēku samēram Rīgas domē, ir mainījies pašvaldības viedoklis par to, kam pelnu kapsēta jābūvē. No sākotnēji striktās nostājas, ka šādu apbedījuma vietu uz pašvaldībai piederošās zemes būvē pati pašvaldība un zemesgabalu nevienam neiznomā, līdz pašreizējiem grozījumiem, kuri pieļauj gan zemi iznomāt, gan piesaistīt investoru.

Tagad Mājokļu un vides departamentā informē, ka pelnu kapsētas būvniecībai ir rezervēts zemesgabals 700 m² platībā II Meža kapos. M. Megne atzīst, ka projekts vēl nav izstrādāts, bet paredzēts ierīkot 250–300 vietu urnu novietošanai. Projekta realizācijai kopā ar projektēšanas darbiem paredzamais finansējums būtu 60 000 eiro. Par kolumbārija izveidi tiek runāts ne vienu gadu vien, bet tagad būtu laiks rīkoties, jo jaunās kapsētas arvien paplašinās. Latvijas galvaspilsētā kapsētām atvēlētā teritorija ir ļoti liela – kopējā platība ir 452,35 hektāri. Turklāt nepieciešamība pēc arvien jaunām vietām apbedījumiem palielinās. Par to liecina tikai viens fakts – ir veikta pameža tīrīšana Jaunciema kapsētā 40 hektāru plašā teritorijā. Tur tiks ierādītas vietas jauniem apbedījumiem. Šie darbi izmaksājuši 39 809 eiro.

Ņemot vērā Latvijā pastāvošās kapsētu tradīcijas, Kapsētu pārvalde ir ierosinājusi uzsākt darbu pie Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu koncepcijas izstrādāšanas, kas veicinātu kapsētu attīstību un minētās jomas sakārtošanu. «Cilvēkiem nav izpratnes, ko ar urnu darīt, daudzi to ierok jau esošā apbedījuma vietā, bet arī šāds apbedījums atbilstoši noteikumiem ir jāsaskaņo un par to ir jāmaksā,» skaidro M. Megne. Saskaņā ar Rīgas pašvaldības pakalpojumu portāla informāciju, par urnas ar kremēta cilvēka mirstīgajām atliekām ierakšanu zemē būtu jāmaksā apmēram 20 eiro.