Ir sācies tumšākais gadalaiks, ko savās mājās cenšamies kliedēt ar papildu gaismu, kas uzlabo garastāvokli un aizdzen rudenīgās domas. Drīz jau sāksies arī Staro Rīga, un tad klāt Ziemassvētku laiks ar spuldzīšu virtenēm. Taču tā ir pavisam neliela daļa no kopējā elektrības patēriņa Rīgā. Intervija ar a/s Latvenergo ražošanas direktoru Māri Kuņicki.
– Cik stabila un droša ir Rīgas elektroapgāde?
– Ja mēs runājam no elektroapgādes drošības viedokļa, tad Rīga noteikti ir visdrošākā vieta Latvijā. Šeit kopā sanāk visas augstsprieguma līnijas gan no Latvijas, gan tās, kas savieno mūsu tīklus ar kaimiņvalstīm. Turklāt Pierīgā atrodas viena no lielākajām elektrības ražotnēm valstī – Rīgas TEC. TEC ir ieslēgts 330 kilovoltu lokā, kas aptver Rīgu, un ir daļa no milzīga projekta – Kurzemes loks. Tas nozīmē, ka tagad Rīgu no visām pusēm iekļauj stabils 330 kilovoltu elektroapgādes tīkls. TEC ir ļoti būtiska nozīme, jo tas spēj nodrošināt ar elektrību Rīgu un visu Latviju arī tad, ja rodas nopietnas problēmas lielajās augstsprieguma starpsavienojumu līnijās ar ārvalstīm.
Arī pašā pilsētā, it īpaši objektiem, kur elektrības pārtraukumi var radīt lielas problēmas, tostarp slimnīcām, ir radīta iespēja elektrības apgādi pieslēgt no citas līnijas vai apakšstacijas. Sadarbība ar slimnīcām norit ļoti sekmīgi, un pavisam bez elektrības tās var palikt tikai ļoti sarežģītās situācijās. Kā jau teicu – tīkli ir sacilpoti tā, lai būtu iespēja operatīvi pārslēgt piegādes avotu, kā arī daudzām slimnīcām ir savi ģeneratori. Turklāt a/s Sadales tīkls rīcībā ir rezerves ģeneratori, ko nepieciešamības gadījumā var pieslēgt jebkuram objektam, ja vien tam izveidota pareiza pieslēguma vieta, bet tā jau ir konkrētā objekta atbildība.
Šā brīža aktualitāte ir Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā. Līdz ar to vairākos Rīgas objektos noritēs plaši starptautiski pasākumi un mums no savas puses ir jāparūpējas, lai elektroapgādes jomā nerastos avārijas situācijas. Tāpēc patlaban a/s Sadales tīkls speciālisti apseko objektus, kur paredzēti starptautiskie pasākumi, un nodrošinās pret visām nejaušībām – ir jāsaprot, ka tehnika ir tehnika un kļūmes ir iespējamas vienmēr, bet mēs būsim dubulti nodrošinājušies.
– Ir pabeigta arī TEC 2 rekonstrukcija. Kādi ir tā galvenie ieguvumi?
– Termoelektrostacijas ir būtiska a/s Latvenergo ražošanas portfeļa sastāvdaļa, kas koncernam palīdzēs noturēt stabilas elektroenerģijas komersanta pozīcijas Baltijas tirgū.
Rekonstruēto TEC jauda ir 1000 megavatu, un ražošana nav atkarīga nedz no pieteces Daugavā, kas ierobežo elektrības ražošanu HES, nedz citiem faktoriem. Atzīmēšu, ka kopējais Latvijas patēriņš maksimuma brīžos ir 1400 megavatu – tātad tikai Rīgas TEC spēj saražot lauvas tiesu nepieciešamā elektrības daudzuma Latvijas vajadzību nodrošināšanai.
Atgādināšu, ka TEC 2 koģenerācijas procesā saražoto siltumu mēs pārdodam a/s Rīgas siltums, kas tālāk to piegādā klientiem Rīgas daļā, kas atrodas Daugavas labajā krastā. Savukārt elektrību novadām kopējā elektroapgādes tīklā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo tehnoloģiju tagadējā ir daudz efektīvāka un dod iespēju mums saražot vēl vairāk elektroenerģijas. Salīdzinājumam: ja senāk uz vienu elektrības vienību saražojām divas siltuma vienības, tad tagad situācija ir mainījusies – uz vienu siltuma vienību saražojam divas elektrības vienības. Saražotā siltuma daudzums paliek iepriekšējā līmenī un nodrošina Rīgas siltuma pieprasīto apjomu. Ja siltums nav nepieciešams, elektrību varam ražot atsevišķi – kondensācijas režīmā.
Arī no vides aizsardzības viedokļa raugoties, jaunie TEC ir daudz draudzīgāki videi – CO2 izmešu daudzums ir samazināts līdz minimumam. Droši var teikt, ka starp visām elektroenerģijas ražotnēm, tostarp kaimiņvalstu, kurās tiek izmantoti fosilie kurināmie, mūsu TEC ir videi visdraudzīgākās. Apkopojot iepriekš teikto: TEC ir ļoti būtisks instruments Latvijas elektroapgādei, tā ir drošība, ka elektrība būs arī tad, ja to nebūs iespējams importēt vai Daugavā nebūs pietiekami daudz ūdens. Latvija pati spēj sev saražot nepieciešamo elektrības daudzumu.
Bez rekonstruētā TEC 2 a/s Latvenergo šodien nevarētu sasniegt dominējošo lomu Baltijas elektroenerģijas tirgū.
Izmantojot situāciju, vēlos pateikt paldies Ķengaraga iedzīvotājiem un pašvaldības Austrumu rajona direkcijai, kas mums palīdzēja nogādāt jauno TEC turbīnu no Daugavas līdz TEC teritorijai Aconē. No ostas līdz Ķengaragam, kur tika uzbūvēta pagaidu piestātne, to vedām ar kuģi, bet tālāk pārvietojām ar autotransportu pa koplietošanas ceļiem. Turbīna sver 300 tonnu, tāpēc tās pārvešana ietekmēja ceļa stāvokli, ko pēc tehnikas pārvešanas atkal salabojām.
– Cik mēs esam atkarīgi no gāzes cenas?
– Jā, tas ir aktuāls jautājums, un gāzes cena ir svārstīga, tāpēc mēs elektrību ražojam tikai tajos brīžos, kad esam konkurētspējīgi – spējam saražot lētāk. Ja mūsu saražotās elektroenerģijas cena ir zem tirgus cenas, ko Ziemeļvalstu un Baltijas valstu elektroenerģijas birža Nord Pool Spot nosaka katrai dienai, tad elektrību ražojam, ja nē – tad iepērkam to biržā, respektīvi, importējam.
Līdz ar to TEC kalpo ne tikai kā drošības garants un siltuma ražotājs, bet arī kā tirgus cenu regulējošais faktors, jo nav noslēpums, ka visi lielie kaimiņvalstu elektrības ražotāji vēlas nopelnīt vairāk, taču viņiem nākas respektēt arī mūsu TEC kapacitāti un mūsu saražotās elektrības pašizmaksu. Ja viņi paaugstinās cenu līdz līmenim, kas ir augstāks par mūsu iespējamo cenu, tad mēs viņus varam izspiest no tirgus. Līdz ar to var teikt, ka mūsu TEC regulē elektrības cenu plašā reģionā.
– Kā jūs nodrošināt nepieciešamo siltuma daudzumu brīžos, kad elektrību ražot nav izdevīgi?
– Par to ir padomāts. Papildus koģenerācijai ir uzstādīti pieci ūdens sildāmie katli, kas ražo tikai siltumu. Rīdzinieki var gulēt droši, siltums nepazudīs.
Turklāt šogad esam rekonstruējuši siltuma ražošanas rezerves tehnoloģiju, kas paredzēta situācijām, kad nav pieejama gāze. Līdz šim kā rezerves kurināmo uzglabājām mazutu, taču tagad kā rezerves kurināmais būs dīzeļdegviela, kas ir videi daudz draudzīgāks kurināmā veids. Jāteic gan, ka pēdējos desmit, es pat teiktu, 20 gadus mums nav bijusi nepieciešamība izmantot rezerves siltuma ražošanas tehnoloģiju.
– Kādi ir riski, ka gāze varētu pietrūkt?
– Ņemot vērā politisko situāciju, riski pastāv, taču jāatzīmē, ka Inčukalna gāzes glabātavā, kurā gāzes apjoms ritmiski tiek atjaunots, tiek uzglabāti 2,2 miljardi kubikmetru gāzes, bet Latvijas patēriņš ir 1,5 miljardi kubikmetru gadā. Jāteic gan, ka Inčukalnā glabājas arī Lietuvai un Igaunijai paredzētā gāze, taču Latvijai gadu ar esošajiem krājumiem pietiktu. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai situāciju noregulētu un rastu alternatīvus risinājumus gāzes piegādēm.
– Vai Rīgā ir vājie punkti, kur nepieciešams palielināt jaudu?
– Pilsēta attīstās, mainās tehnoloģijas un cilvēku vajadzības, tāpēc arī mums ir jāmaina esošie tīkli, kas ierobežo nepieciešamās jaudas pieejamību. Viena no rūpnieciskajām zonām, kur pietrūkst jaudu, ir Kundziņsalā, Rīgas brīvostas teritorijā, bet tā nav a/s Sadales tīkls pārziņā. Jautājums ir aktualizēts, un tehniski tas ir iespējams – ja būs pasūtījums, mēs esam gatavi uzbūvēt apakšstaciju. Patlaban jaunu lieljaudas līniju iekārtošana norit bijušās porcelāna rūpnīcas vietā Dienvidu tilta rajonā, kur tiks būvēts jauns tirdzniecības centrs. Līdz ar to izmaiņas norit plašā teritorijā – tiek vilkti jauni kabeļi un veidoti pieslēgumi apakšstacijām. Lielas investīcijas, kas saistītas ar jaudu palielināšanu, ieplānotas arī rūpnieciskajā zonā Bolderājas pusē.
A/s Sadales tīkls sistemātiski veic uzlabojumos tīklos, lai nodrošinātu ar nepieciešamo jaudu gan rūpnieciskās zonas, gan pilsētas rajonos, it īpaši vecākās apbūves teritorijās. Patlaban tiek īstenota programma, kuras ietvaros Rīgas centrā un Pārdaugavā vecā kabeļu sistēma tiek pārbūvēta atbilstoši mūsdienu prasībām un vajadzībām. Darbs ir ļoti sarežģīts, jo kabeļi daudzviet tiek guldīti zem ielu seguma, tātad vajadzīgi visi saskaņojumi pazemes komunikāciju izveidošanai. Otrs, ne mazāk skrupulozs, darbs ir saskaņot šos darbus ar visiem māju un dzīvokļu īpašniekiem. Projekta rezultātā tiks palielināta elektrodrošība un radīsies iespēja dzīvokļos pieslēgt ierīces ar lielu elektrības patēriņu. Tāpēc aicinu rīdziniekus būt atsaucīgiem un ļaut Sadales tīkla darbiniekiem veikt savu darbu.
Šogad elektroapgādes tīklu rekonstrukcija paredzēta septiņos projektos: Slokas, Nometņu, Ernestīnes ielu rajonā; Tvaika, Sliežu, Gaujienas, Sarkandaugavas, Lāpstu un Ziemeļu ielu rajonā; Eduarda Smiļģa, Ķivuļu, Bišu, Augļu un Amālijas ielu rajonā; Tallinas, Lauku, Krāsotāju, Artilērijas, Jāņa Asara un Pērnavas ielu rajonā; Maskavas ielas rajonā; Zaļā, Dzirnavu un Jeruzalemes ielu rajonā. Savukārt a/s Latvijas elektriskie tīkli 2015. gadā plānotajos darbos ir 110 kV kabeļa līnijas nomaiņa Hanzas – Andrejsalas rajonā, kas noslēgsies 2016. gadā, un sāksies projektēšanas darbi apakšstacijas Skanste izbūvei.
– Ir rudens, un klāt arī tradicionālie svētki, tajā skaitā Staro Rīga. Vai Latvenergo iesaistās šajā procesā?
– Jā, gan tiešā, gan pastarpinātā veidā – no mūsu darba ir atkarīgs, lai elektrība būtu pieejama vajadzīgajā apjomā. Staro Rīga projektā piedalās arī mūsu centrālā biroja ēka Pulkveža Brieža ielā – līdz ko akcija sāksies, slēgsim iekšā speciālo ēkas apgaismojumu.
***
UZZIŅAI
A/s Sadales tīkls Rīgā plānotie investīciju projekti 2014. gadā
• Vidējā sprieguma 10 kV (kilovolti) līniju izbūve vai rekonstrukcija 17,82 km garumā
• Zemsprieguma 0,4 kV elektrolīniju izbūve vai rekonstrukcija 112,16 km garumā
• 14 transformatoru apakšstaciju izbūve vai rekonstrukcija
• Kopējais ieguldījums investīciju projektos – 4,8 miljoni eiro