Daļa iedzīvotāju ignorē aicinājumu nelikt svecītes Rīgas pils mūrī
Lai arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ir aicinājusi šogad nenovietot piemiņas svecītes atjaunotajā Rīgas pils vēsturiskajā apkārtmūrī, lai to pasargātu no bojājumiem, liela daļa Lāčplēša dienas svecīšu vakara apmeklētāju šo aicinājumu ignorē.
Kā novēroja aģentūra LETA, cilvēki svecītes novieto gan pašvaldības ierādītajās vietās, gan arī cenšas iestutēt tās mūrī vai tieši pie tā.
Lai atjaunotu Rīgas pils mūri pēc svecīšu dedzināšanas pagājušā gada 11.novembra vakarā, bija nepieciešams 21 000 eiro, iepriekš žurnālistiem sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols. Tāpēc šogad un arī turpmākajos gados VNĪ aicina piemiņas svecītes 11.novembra vakarā novietot pašvaldības ierādītajās vietās Daugavmalā, tādējādi pasargājot mūra vēsturiskos ķieģeļus no neatgriezeniskas termiskas bojāšanas, ko rada svecīšu izdedži un liesmu karstums.
"Cienīsim mūsu valsts kultūrvēsturiskos pieminekļus un nededzināsim tos. Arī nodokļu maksātāju nauda katru gadu tiktu ietaupīta, netērējot ap 20 000 eiro mūra restaurācijai pēc svecīšu dedzināšanas. Svecītes var izvietot uz asfaltētās ietves pie pils mūra un citās atvēlētajās vietās, tādējādi saglabājot tradīciju un nebojājot mūri," skaidroja Tols.
Ņemot vērā un atbalstot gadu gaitā iesakņojušos tradīciju Lāčplēša dienā Daugavmalā par godu pilsētas aizstāvjiem novietot iedegtas svecītes, VNĪ aicina iedzīvotājus uz sapratni un atsaucību šogad šim nolūkam izvēlēties speciāli norādītās vietas, bet ne Rīgas pils apkārtmūri, saudzējot atjaunoto vēsturisko mūri.
Patlaban ir veikta visa pret publisko ārtelpu vērstā Rīgas pils apkārtmūra restaurācija gandrīz 280 metru garumā un ap 950 kvadrātmetru platībā. Spraugu starp ķieģeļiem vairs nav, un svecītes starp tiem ievietot nav iespējams. Tās nav ieteicams likt arī uz mūra izvirzītajām daļām (cokola, zobinājuma), jo tā ievērojami tiktu bojāts apkārtmūris, kas savā pašreizējā restaurētajā veidolā ir neatņemama Vecrīgas Daugavas puses ainavas sastāvdaļa.
Pēc SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" arhitekta Artūra Lapiņa izstrādātā projekta konservācijas darbu laikā veikta mūra virskārtas attīrīšana, apstrāde ar biocīdu, zudušo vai bojāto ķieģeļu atjaunošana. Lai novērstu mitruma iekļūšanu mūra iekšienē, veikta arī šuvojuma atjaunošana.
Kamēr laika apstākļi ļauj, Rīgas pils kompleksa apkārtmūra atjaunošanas darbi turpinās Pils laukuma pusē, kur arī tie tuvojas nobeigumam.
Rīgas pils kompleksa apkārtmūris Daugavas un Vanšu tilta pusē izbūvēts kā Pils dārza žogs 19.gadsimta pēdējā ceturksnī. Tā projektu 1874.gadā izstrādājis guberņas arhitekts Jūlijs Hāgens, daļēji pārbūvējot arī bijušā Horna bastiona ārsienu. Apkārtmūris veidots no dzelteniem karbonātmāla ķieģeļiem krusta sējumā ar šūnakmens cokolu kaļķu javā.