Ar militāru parādi bruņotie spēki atzīmēs uzvaru pār Bermonta karaspēku

© f64

11.novembrī, Lāčplēša dienā, atzīmējot Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku, Rīgā, Brīvības pieminekļa laukumā, plkst.13 notiks militārā parāde, kurā piedalīsies Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu - Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta - vienības.

Bruņotos spēkus parādē pārstāvēs Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmijas Štāba bataljona, Sauszemes spēku kājnieku brigādes, Jūras spēku flotiles, Gaisa spēku aviācijas bāzes un Zemessardzes vienības, kā arī bruņoto spēku orķestris, kurš rūpēsies par pasākuma muzikālo noformējumu.

Parādi, kurā piedalīsies vairāk nekā 350 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu un ugunsdzēsēju, komandēs Mācību vadības pavēlniecības komandieris pulkvedis Egils Leščinskis, bet to pieņems valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Pirms parādes, plkst.12:55, godinot Latvijas brīvības cīnītājus, notiks īpaša svinīgā godasardzes maiņa pie Brīvības pieminekļa.

Parādes tiešraidi nodrošinās Latvijas Televīzija, raidot to 1.kanālā un televīzijas interneta vietnē.

Savukārt plkst.9 aizsardzības nozares vadība un parādes dalībnieki aizlūgs par visiem par Latvijas valsti kritušajiem karavīriem starpkonfesionālā ekumēniskajā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā, bet plkst.11 noliks ziedus Rīgas Brāļu kapos pie Mūžīgās uguns, ar klusuma brīdi godinot Latvijas karavīrus, kuri atdevuši savas dzīvības par Latvijas brīvību un neatkarību.

Plkst.14 Esplanādē pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa notiks kritušo karavīru piemiņas godināšanas pasākums, tādejādi turpinot bruņotajos spēkos aizsākto tradīciju 11.novembrī godināt arī mūsdienās kritušos karavīrus, bet plkst.15:30 - Sudrabkalniņā, piemiņas vietā 1919.gada novembra kaujās kritušajiem Rīgas 6.kājnieku pulka karavīriem.

Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki aicina iedzīvotājus piedalīties piemiņas pasākumos un kopīgi atcerēties Brīvības cīņas un godināt kritušos karavīrus. Arī karavīri, zemessargi un jaunsargi aktīvi piedalīsies daudzos brīvības cīnītāju piemiņas pasākumos visos Latvijas novados. Informācija par šiem pasākumiem pieejamo militāro ziņu portālā "Sargs.lv": http://goo.gl/5lBLRo

Godinot Latvijas varoņus, Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki aicina visus Latvijas iedzīvotājus Lāčplēša dienā pie apģērba piespraust sarkanbaltsarkanu lentīti, kā arī aizdegt svecītes 11.novembra krastmalā Rīgā, Brīvības cīņu piemiņas vietās visā valstī un savas mājas logā.

Ar vietām, kur atrodas piemiņas vietas, ikviens var iepazīties Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Latvijas Kara muzeja izveidotajā Brīvības cīņu piemiņas vietu interaktīvajā kartē:http://www.mod.gov.lv/brivibascinas/

Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb t.s. Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī. Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.

Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919.gada 11.novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums - Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi - "Par Latviju." Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.

Latvijas Brīvības cīņas - cīņas par Latvijas valsts neatkarību - ilga no 1918.gada 18.novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920.gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas - Krievijas miera līgums. Šo dienu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.

Latvijā

Donalda Trampa otrais termiņš ASV prezidenta amatā liecina par nepieciešamību atsākt diskusijas par vienotāku Eiropas aizsardzības struktūras veidošanu, aģentūrai LETA atzina bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube.