Muzeja bilance: 40 procenti paveikti un spāru svētki
Paveicot 40 procentus no paredzētajiem darbiem, Latvijas Nacionālā muzeja būvnieki un šā projekta pasūtītājs – Rīgas domes Īpašuma departaments – vakar rīkoja spāru svētkus. Būvfirmas RE&RE valdes loceklis Didzis Putniņš atzina, ka sarežģītākais posms jau ir aiz muguras.
Padarīto pagaidām var redzēt tikai virs zemes – muzeja fasādē un ēkas apjomā, kas ir mazliet mainīts. To, kas notiek nožogotās teritorijas pazemē, bijusi iespēja apskatīt tikai nedaudziem cilvēkiem no malas. Tur var apjaust jaunās, 600 kvadrātmetru lielās izstāžu telpas aprises. Šādu telpu muzejs ir ļoti ilgi gaidījis, tagad priecājas muzeja vadītāja Māra Lāce. Līdz šim izstādes nācās pielāgot telpu arhitektūrai, bet tagad pazemes zālē viss būs pakārtots mākslai. Vēl ir grūti saprast, kā jutīsies mākslas mīļotāji vairākus metrus zem zemes, taču sajūtas var mainīties, kad tiks izbūvēta solītā gaismas arka. Apakšzemes apjoms ļauj palielināt muzeja līdzšinējo platību divtik. Ēkas restaurācijas laikā tiks izveidotas arī jaunas izstāžu telpas bēniņos un kupola telpā, 1. stāvs pārplānots ar konferenču zālēm, kafejnīcām, bērnu izglītības telpu un administrācijas biroju, savukārt jaunajā piebūvē būs trīs izstāžu zāles, mākslas krātuves, restaurācijas darbnīcas, palīgtelpas un tehniskās telpas. Kopējā muzeja platība būs 8249 m².
Šis bija jaunu lietuviešu arhitektu, iespējams, pārdrošs projekts. Laikam jau var teikt, ka lielākoties tāpēc (arī – pieredzes trūkuma dēļ) projekta īstenošanā radās pamatīga kavēšanās. Pirms 110 gadiem Krišjāņa Valdemāra ielā 10 celtā muzeja rekonstrukcija tika uzsākta 2013. gada sākumā, un bija paredzēts, ka muzejs apmeklētājiem būs atvērts jau 2015. gada vidū. Tagad termiņi ir būtiski mainīti – muzejs durvis varētu vērt vien 2016. gada pavasarī. Celtniekiem muzejs jāatstāj 2015. gada 1. decembrī, jo šajā dienā pulksten 11 komisija pieņemšot darbu – tik precīzu notikumu scenāriju paziņoja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs. D. Puriņš sola, ka būvnieki strādā saskaņā ar grafiku un neesot paredzēta vēl kāda termiņu pārcelšana. Tiesa, vēl šā gada vasarā termiņš bija paredzēts par mēnesi īsāks, bet varbūt 30 dienas uz vienu vai otru pusi tiešām vairs nav būtisks kavējums.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka, uzsākot būvdarbus pazemes apjomā, atklājās, ka nav pareizi noteikts arī gruntsūdeņu spiediens un vēsturiskās ēkas fasādē palielinājās plaisas. Būvniekiem darbus uz laiku nācās apturēt, bet Rīgas domei atzīt, ka muzeja rekonstrukcija izmaksās dārgāk nekā plānots. Par to spāru svētkos pajokoja arī O. Burovs. Pašlaik papildu nauda neplānoto darbu finansēšanai ir piešķirta no pašvaldības budžeta.