Automašīnu novietošanu pagalmos reglamentē vairāki noteikumi, tomēr daudz labvēlīgākā situācijā atrodas jauno projektu iedzīvotāji. Tur obligāta prasība ir pazemes autostāvvietas.
Savukārt agrāk būvēto ēku pagalmos nereti valda visatļautība un uz ietves novietotām mašīnām nav iespējams paspraukties garām. Tas ir pārkāpums, par kuru autovadītāju var sodīt pašvaldības policisti.
Noteikumi ir
Vispirms jau mašīnu īpašniekiem jāievēro Ceļu satiksmes noteikumu 155. punkts, kurā teikts: "Transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās. Ja tādu stāvvietu nav vai ja tās ir aizņemtas, – transportlīdzekļu stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu. Minētās prasības attiecas arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem." Arī Rīgas domes saistošie noteikumi paredz, ka iedzīvotājiem ir tiesības novietot automobiļus pie daudzdzīvokļu namiem, taču – ievērojot virkni nosacījumu. Piemēram, pilsētas teritoriālās plānošanas noteikumi paredz, ka pie katras jaunbūvētās mājas jāierīko stāvvieta, kurā novietņu skaitam jābūt atbilstošam dzīvokļu skaitam. Būvnormatīvos savukārt norādīts, ka speciāla stāvvieta drīkst atrasties 8 līdz 15 metru attālumā no mājas sienas.
Pie daudzdzīvokļu mājas veidojot autostāvvietu, ņem vērā apbūves intensitāti, brīvo teritoriju un zemes īpašuma situāciju, kā arī dzīvokļu skaitu. Katrā šādā novietnē 5 procentus no kopējā autonovietņu skaita paredz cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem, izvietojot speciāli pielāgotas, 3,5 m platas autonovietnes. Rīgas pilsētas būvvalde var atļaut samazināt autonovietņu un velonovietņu skaitu ne vairāk par 30 procentiem no noteiktā minimālā autonovietņu skaita, ņemot vērā stāvvietu skaitu ietekmējošos faktorus (tai skaitā nodrošinājumu ar sabiedrisko transportu). Tomēr vēlreiz jāuzsver, ka šie nosacījumi ietekmē jaunuzbūvēto ēku iedzīvotājus.
Vecajos mikrorajonos dara, kā grib
Kaut arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Marija Ābeltiņa informē, ka autonovietņu izveides un izmantošanas jautājumus, tajā skaitā iekšpagalmos, regulē Rīgas domes pērn papildinātie saistošie noteikumi, tomēr vecajos mikrorajonos realitāte ir cita.
Piemēram, Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka nedrīkst stāvēt vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par trim metriem. Nereti mašīnu īpašnieki tās atstāj uz trotuāra, liekot gājējiem brist pa sniegu vai mest līkumu pa puķu dobēm. Turklāt ietvi no pirmā stāva dzīvokļu logiem šķir krietni mazāk par astoņiem metriem. Šādos gadījumos ir visas iespējas zvanīt pašvaldības policijai un informēt par situāciju pagalmā.
Savukārt domes noteikumi reglamentē, ka uz ielas braucamās daļas drīkst veidot transportlīdzekļu novietni, ja tiek nodrošināts minimālais braukšanas joslas platums katrā virzienā ielās bez sabiedriskā transporta kustības – 3,5 metri un piebraucamajos ceļos – 2,75 metri.
Rīgas pilsētas izpilddirektora preses sekretārs Uģis Vidauskis norāda, ka šo problēmu, iespējams, varētu atrisināt iecerētie stāvparki. Līdz šim gan visas ieceres vai nu palikušas projektu, vai apstājušās ideju līmenī.
Ziemā zāliens ir zāliens?
Gada siltākajos mēnešos pašvaldības policisti aktīvi soda tos šoferus, kuri savus braucamos atstājuši zaļajā zonā. Ziemā viņi, tas ir, autovadītāji, kļūst nesodāmāki. Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka mašīnas drīkst pārvietoties tikai pa šim nolūkam paredzētām teritorijām. Tātad – pa ceļiem, nevis pa zālieniem. Arī Rīgas pilsētas teritorijas labiekārtošanas, apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi reglamentē, ka par transporta līdzekļu novietošanu zālienos vainīgā persona var tikt sodīta ar naudas sodu. Tas nozīmē, ka policistam pirmām kārtām ir jāfiksē šāds fakts. Ziemā to izdarīt ir grūtāk, jo zem sniega ir ne tikai zāliens, bet bieži vien arī trotuāri un ielas un saprast, kur sākas braucamā daļa un kur beidzas apstādījumi, nereti ir visai sarežģīti. Līdz ar to iedzīvotāju sūdzības par zaļās zonas postījumiem ziemā dzirdīgas ausis var nesasniegt.