Varoņu ielas pieminekļu krautuvi iežogos

Varoņu ielas pieminekļu krautuve, drīzāk gan izgāztuve, ir bijusi kā akmens pašvaldības kaklā. Gadu gadiem vecie kapu pieminekļi, no kuriem lielai daļai bija kultūrvēsturiska nozīme, mētājās brikšņos un tika izvazāta. Pat Uzvaras kolonna, par kuras uzstādīšanu Jēkaba laukumā sarunas uzmanīgi tika ievadītas netālajā 2011. gadā, kā gulējusi, tā guļ Varoņu ielas malā, netālu no Rīgas Krematorijas.

Gandrīz paliek bez īpašuma

Lai kādi plāni par Varoņu ielas pieminekļu krautuvi visos laikos tika kaldināti Rīgas domē, tikai tagad pašvaldība apmaksājusi teritorijas sakopšanas un apžogošanas darbus Varoņu ielā 3. Tas Rīgas domei pašreiz ir izmaksājis 46 753 eiro un saistīts ar ilgajiem teritorijas atgūšanas un pārņemšanas jautājumiem.

Daļu no pašvaldības izlietotās naudas gandrīz nācies zaudēt, jo visus – kopā 49 – svaigi ieraktos betona stabus garnadži bija akurāti izcēluši un aizstiepuši. Rīgas Brāļu kapu darbinieki nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta – stabus, glīti saguldītus kaudzītēs, atrada netālajā grāvī. Tagad tie atkal iestatīti paredzētajās vietās, lai teritoriju apjoztu ar žogu. Cerams, tad beidzot kurš katrs tur nestaigās. Lai gan viss, ko varēja aizstiept uz metāla pieņemšanas punktiem, sen jau ir aiznests. Palikuši vien akmens stabi, kas kādreiz atradās kapsētās, pieminekļi un to fragmenti, bet kādreizējā godība ir krietni paputināta.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka pērn Brāļu kapu restaurācijas laikā no piemiņas arkām tika nozagtas divas kapara vannītes un dekoratīvas saktas. Rīgas Brāļu kapu pārzine Ilona Savočkina turpināja dzīt pēdas nozagtajām mantām, un tās atrada bomžu paradīzē – netālu esošajā kādreizējā zāģētavā Varoņu ielā 3. Tikko kā ar militāristu palīdzību ir likvidēta bezpajumtnieku pilsētiņa pieminekļu izgāztuves teritorijā – koki izcirsti, laukums satīrīts un kļuvis pārskatāms. Pirms tam bomži šeit bija iekārtojuši savu republiku ar teltīm un ugunskuriem.

Kas glabājas krautuvē?

Vēl pagājušā gadsimta 90. gados, kad tapa viena no galvaspilsētas apsaimniekošanas koncepcijām, tajā uz papīra tika pausts satraukums par Lielajiem kapiem un vienlaikus – par Varoņu ielas krautuves unikālajām vērtībām. Daudzu Lielajos kapos apbedīto ievērojamo cilvēku piemiņas vietas tikušas izdemolētas, pieminekļi demontēti un novietoti Varoņu ielas izgāztuvē. Pašvaldība tā kā gribēja tur esošo mantību uzskaitīt, tā kā sabremzēja, līdz izlēma, ka inventarizācija būtu nepieciešama, lai nederīgos pieminekļus pārstrādātu akmens šķembās, kuras varēs izmantot ceļu būvē.

Pieminekļu glabātava Varoņu ielā 3 tika izveidota pirms daudziem desmitiem gadu, kad, veicot Lielo kapu rekonstrukciju, tur nogādāja vecus kapu stabus un piemiņas plāksnes. Ja jau nederīgajai mantībai durvis bija atvērtas, tad arī vēlāk turp nogādāja tos pieminekļus, kuri dažādu iemeslu vai ieganstu dēļ vairs neiederējās pilsētvidē. Tajā skaitā arī Uzvaras kolonnu, kas kādreiz tika uzstādīta Pils laukumā par godu Krievijas cara Aleksandra I uzvarai pār Napoleonu. Arhitekts Eižens Upmanis, kurš allaž aizstāvējis Uzvaras kolonnas atgriešanos pilsētvidē, ir uzsvēris, ka tā ir pirmais publiskais piemineklis Rīgā, arhitektūras un mākslas piemineklis un izcils klasicisma paraugs.

Var kalt plānus

Nu Rīgas pieminekļu aģentūra šo teritoriju ir saņēmusi savā pārziņā un plāno veidot skulptūru un akmens materiālu novietni. Aģentūras vadītājs Guntis Gailītis pagaidām runā vairāk nākotnes izteiksmē. Pieminekļu fragmenti un akmeņi varētu ieinteresēt restauratorus dažādiem eksperimentiem, viņi Varoņu ielas novietnē varētu iekārtot darbnīcas. Arī Brāļu kapu apsaimniekotāji norāda, ka nepieciešama vieta, kur novietot nederīgos akmens priekšmetus. Piemēram, atjaunojot Brāļu kapu centrālo kapulauku, tika noņemtas bojātās kapu plāksnītes, bet kur tās likt? Līdz šim nav bijis tādas vietas, kur vienkopus varētu glabāt akmens detaļas.