Viļņas mērs decembrī ierosinājis Viļņai, Tallinai un Rīgai veidot vienotu attīstības fondu, lai starptautiskajos tirgos varētu aizņemties kopīgi. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) šo ieceri sola komentēt tikai pēc tam, kad tās autori šomēnes būs to prezentējuši Rīgā.
Decembra vidū Lietuvas galvaspilsētā Viļņā notika Baltijas valstu galvaspilsētu mēru tikšanās. Tad arī izskanēja ierosinājums veidot kopīgu pašvaldību banku. Iecere tiek pamatota ar prognozēm, ka, apvienojot triju galvaspilsētu resursus, būs iespējams panākt labākus kredītu saņemšanas noteikumus un samazināt atkarību no vietējām komercbankām.
Nav noslēpums, ka Viļņas pašvaldībai ir ievērojami parādi. To nenoliedza arī pašvaldības pārstāvis, ar kuru gada nogalē sarunājās Neatkarīgā. Viļņas parādi varētu sasniegt 760 miljonus litu jeb 155 miljonus latu. Viļņa iecerējusi, ka fonda darbībā ar laiku varētu iesaistīties daudzas mazākas Baltijas valstu pašvaldības. Rīgā pagaidām to vērtē tikai kā ieceri un nekomentē, vai mums tā būtu izdevīga. Latvijas galvaspilsēta savu šā gada budžetu ir pieņēmusi ar 20 miljonu latu lielu deficītu. Salīdzinājumam – 2009. gadā budžeta deficīts sasniedza 50 miljonus latu.
Neatkarīgā jau informēja, ka Viļņas pašvaldība parādu nastu cenšas mazināt ar dažādiem līdzekļiem, arī piedāvājot nekustamā īpašuma tirgū savu debesskrāpi. Par to cer iegūt līdz 100 miljoniem litu jeb 20,4 miljonus latu, bet kaimiņvalsts galvaspilsētas kopējās kredītsaistības ir 400 miljoni litu (vairāk nekā 80 miljoni latu).
Rīgas situācija uz šā fona ir krietni vien labvēlīgāka, kaut arī šā gada vasarā būs jāsāk norēķināties par Dienvidu tilta celtniecību – pusgada laikā domei jāsamaksā 8,5 miljoni latu. Interesanti, ka 2003. gadā toreizējais Rīgas domes Finanšu departamenta direktors Kārlis Kavacs prognozēja, ka Rīgas parādsaistības, iespējams, pēc 10 vai 15 gadiem varētu sasniegt galvaspilsētas gada budžeta līmeni. Kā vienu no parādsaistību pieauguma vaininiekiem viņš minēja Dienvidu tiltu un tā izmaksas.