Robežzīme "Rīga" jau drīzumā varēs atgūt savu iepriekšējo veidolu, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis.
VKPAI Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas sēdē ir pieņemts lēmums piešķirt kultūras pieminekļa statusu robežzīmei "Rīga", kas nozīmē, ka šo objektu nebūs iespējams mainīt.
Dambis pastāstīja, ka gandrīz visi komisijas pārstāvji bijuši pārliecināti, ka robežzīmei jāpiešķir kultūras pieminekļa statuss. Diskusijas esot izraisījis vienīgi objekta aizsardzības zonas lielums, kas noteikts 50 metru lielumā ap objektu. Sēdē esot pausts skaidrs viedoklis, ka robežzīmei "Rīga" jāatgriežas sākotnējā stāvoklī. Sēdē runāts arī par to, ka Valda Celma radītā robežzīme "Rīga" ir nozīmīgs tā laika dizaina paraugs. "Tā spējusi pastāvēt cauri politiskajām pārmaiņām un ir viskvalitatīvākā robežzīme Latvijā," norādīja Dambis. Viņš uzsvēra, ka statusa piešķiršana ir kultūras vērtības manifestācija.
"Robežzīmei "Rīga" tiks piešķirts mākslas pieminekļa statuss. Ja arhitektūras piemineklim ir iespējams veikt pārmaiņas, lai pielāgotu to izmantošanai mūsdienās, tad mākslas piemineklim pārmaiņas nav paredzētas," skaidroja Dambis.
Par tālāko gaitu statusa piešķiršanā Dambis pastāstīja, ka tagad jādod iespēja izteikties zīmes īpašniekam - Rīgas domei -, tomēr tās viedoklis nav izšķirošs. "Maksimālais termiņš atbildes sniegšanai ir 30 dienas, bet, ja RD atbildētu normāli - divu nedēļu laikā -, sirsniņu uz robežzīmes jau drīzumā varētu nomainīt garumzīme. Gala lēmumu pēc pašvaldības atbildes pieņems kultūras ministre. Kultūras pieminekļa statuss robežzīmei stāsies spēkā pēc lēmuma izsludināšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Pēc tam arī varēs notikt objekta atgriešana sākotnējā stāvoklī," skaidroja Dambis.
Jau ziņots, ka Kultūras ministrija (KM) vērsusies RD ar aicinājumu novērst Celma personisko tiesību uz darba neaizskaramību pārkāpumu, atjaunojot sākotnējā izskatā mākslinieka 1980.gadā izveidoto robežzīmi "Rīga". KM atzīmējusi, ka autoram ir tiesības uz to, ka viņa radošās darbības rezultāts tiek padarīts un saglabāts pieejams sabiedrībai tieši tādā veidolā, kādā viņš to ir vēlējies un kas precīzi atspoguļo autora izjūtas, izpratni un uzskatus attiecīgā darba radīšanas procesā.
Pie RD priekšsēdētāja Nila Ušakova (RD) vērsušās arī vairākas sabiedrībā zināmas personas, publiskā vēstulē paužot protestu pret Rīgas vizuālās zīmes "izkropļošanu un banalizēšanu", kā arī pret autortiesību pārkāpumu un latviešu valodas pareizrakstības ignorēšanu.
Valsts valodas centra (VVC) pārstāvji uzskata, ka sirsniņa, kas uz Rīgas uzraksta lietota garumzīmes vietā, nav garumzīme. VVC ierosinājis lietvedību par to, ka uz lielā Rīgas uzraksta netiek lietota garumzīme, bet tās vietā novietota sirsniņa. VVC norādīja, ka sirsniņa neatbilst latviešu valodas literārajām normām, tāpēc vēlas, lai sirsniņas vietā uz Rīgas uzraksta atkal parādītos garumzīme.
Sirsniņa Rīgas karoga krāsās - gaiši zilā un baltā - uz Rīgas uzraksta burta "Ī" garumzīmes vietā tika novietota šī gada pavasarī. Vasaras nogalē tā tika pārkrāsota Latvijas valsts karoga krāsās. Ušakovs sociālajā tīklā "Twitter" uz to reaģēja, ierakstot, ka nezināmo aktīvistu pārkrāsotā garumzīme izskatoties labi un lai tā arī paliekot.
Jūlija sākumā uz Jūrmalas šosejas sirds formas garumzīme virs uzraksta "Rīga" tika pārkrāsota Ukrainas karoga krāsās. Sākta pārbaude, lai noskaidrotu notikušā apstākļus.
Ušakovs iepriekš norādījis, ka sirsniņas uz Rīgas uzraksta burtiem ir pagaidu projekts. Pašreizējā izskatā ar Latvijas karogam atbilstošo sarkanbaltsarkano krāsojumu sirsniņas uz Rīgas burtiem atradīsies līdz valsts svētkiem 18.novembrī. Pēc tam tikšot gaidīti atbildīgo amatpersonu ierosinājumi par burtu izskatu. Ušakovs neizslēdza, ka uz burtiem varētu atgriezties garumzīmes, kas "ir akurāti noliktas noliktavā".