Humānā palīdzība karā cietušajiem ar nehumānu zemtekstu

Rīgas pilsētas cēlo mērķi palīdzēt Ukrainas karā cietušajiem ļaudīm diskreditē centieni gūt no tā aplamu pašlabumu: politisku un ekonomisku.

Domes pozīcija un opozīcija sacenšas, kurš likumprojektu ātrāk sacerēs, kurš vairāk naudas pasolīs un kurš nopelnus drīkstēs sev pierakstīt. Turklāt Rīgas politiķi cer nošaut vienlaikus divus zaķus, padarot humāno palīdzību ukraiņiem par palīdzību Latvijas uzņēmējiem, un aizsūtīt uz Ukrainu šeit neapēsto pārtiku. Kas zina, varbūt arī kāds vēlētājs šo žestu pamanīs.

Par palīdzības piešķiršanu tika lemts vakar Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā, un pēc ilgām un kašķīgām debatēm lēmumprojekts tika atbalstīts vienbalsīgi. Tas paredz sniegt palīdzību Austrumukrainas civiliedzīvotājiem 110 000 eiro vērtībā, prioritāri bērnu pārtikas un medikamentu iegādei, ar organizācijas Sarkanais Krusts starpniecību. Opozīcijas priekšlikumi sašķirot arī civiliedzīvotājus labajos un sliktajos pēc tā, vai viņi cietuši no «Krievijas agresijas» vai «pretterorisma operācijas», balsojot tika izbrāķēts. Savukārt apstiprināto priekšlikumu par, vēlams – Latvijas, pārtikas produktu sūtīšanu uz Ukrainu, visticamākais, izbrāķēs Sarkanais Krusts. Naudas pārvedums būtu nesalīdzināmi drošāks palīdzības veids nekā piena cisternas, kas galamērķī nokļūs dievs vien zina kad un kādā rūguma kondīcijā.

Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops skaidro, ka iepirkumu veikšana un transportēšana uz karadarbības zonām ir ļoti dārgs pasākums. Vienīgi attiecībā uz naudas pārskaitījumu ir jābūt pilnīgai pārliecībai, ka nauda tiek tērēta īstajiem mērķiem. Par to parūpēsies gan vietējā Sarkanā Krusta biedrība, gan arī centrālās organizācijas cilvēki no Ženēvas. Tur uz vietas pašlaik jau strādājot 20 cilvēku.

Rīgas domes ieceri ar to pašu naudu palīdzēt arī Krievijas sankciju ietekmētajiem Latvijas uzņēmējiem Sarkanā Krusta pārstāvis vērtē kritiski: «Palīdzības sniegšana savu problēmu risināšanai nav nekāda palīdzība. Atdot mantas, ko tev pašam nav kur likt un nosaukt to par humāno palīdzību ir pat nepieņemami no morāles viedokļa.» Ukraiņiem daudz izdevīgāk būs, ja viņi varēs par saziedoto naudu pirkt nepieciešamās preces paši pie sevis. Piemēram, bēgļu nometnēs trūkumcietējiem un ģimenēm ar bērniem jau tiekot dalīti vaučeri izmantošanai vietējos veikalos. Tāpat arī varētu tikt apmaksāti aptieku pakalpojumi. Cik zināms, bērnu pārtika un preces, kā arī medikamenti joprojām ir nepieciešamas lietas. Taču pagaidām Latvija nav saņēmusi oficiālu informāciju no Ukrainas, kas tai vajadzīgs. Ārlietu ministrijas pārstāve Diāna Eglīte vēsta, ka līdz šim sniegta šāda palīdzība: ar diplomātisko pastu aizsūtīti medikamenti 30 000 eiro vērtībā; desmit cietušām personām apmaksāta ārstēšana un rehabilitācija Latvijā. Krīzes vadības padomē lemts par vēl 50 000 eiro vērtas palīdzības nosūtīšanu no valsts materiālo rezervju resursiem. Piemēram, segas, gultasveļa. Taču šis piedāvājums pagaidām neesot izmantots. Aizsardzības ministrijas darbinieki un NBS karavīri savukārt savākuši palīdzību Ukrainas karavīru bērniem – skolas gaitu sākumam. Mugursomas un visdažādākās kancelejas preces. Tas tiks 190 bērniem, kuru ģimenes tika pārvietotas prom no Krievijas anektētās Krimas. Pašlaik Ukrainā arī uzturas Veselības ministrijas cilvēki, un, iespējams, viņiem drīzumā sekos atsevišķas Latvijas ārstu brigādes, kas strādās vietējos hospitāļos. Palīdzības centieni ir daudzveidīgi, un arī par Rīgas domes atvēlēto naudu Ārlietu ministrija izsakās atzinīgi – jebkura palīdzība Ukrainai šobrīd ir atzīstama par vajadzīgu.