Stalažas Esplanādē attaisno saturs

Mēdz teikt, ka nav nekā paliekošāka par pagaidu būvi, un jo sliktāk, ja šī pagaidu būve atrodas kādā nozīmīgā pilsētas vietā. Piemēram, Esplanādē Rīgā – priekšā Raiņa piemineklim.

Dzejniekam nākamais ir 150 gadu jubilejas gads, un par kultūras vasarnīcu nosauktais celtniecības stalažu krāvums te neiederētos. Tāpat kā batuti, zilas tualešu būdas un cirka teltis.

Caurspīdīgi un pa lēto

Lēti, ātri un bez papīriem – šis ir praktiskais iemesls, kādēļ kultūras norišu vieta saskrūvēta no stalažām. Rīgas pilsētas būvvaldei sākotnēji bija šaubas gan par konstrukciju drošību, gan izskatu. Taču tad Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome deva slēdzienu, ka būve ir avangardiska un drīkst te atrasties. Turklāt tai pat izdomāts filosofisks koncepts. Nodibinājuma Rīga 2014 pārstāve Linda Pastare vēsta: «Kultūras vasarnīca Esplanāde 2014 tapusi pēc arhitekta Austra Mailīša projekta – tā ir maksimāli atvērta, caurspīdīga, ar parka vidi saplūstoša konstrukcija, kas kalpo kā simbols visam Rīga 2014 procesam.» Esot īpaši padomāts arī par to, lai, no Brīvības ielas nākot, cauri ēkai varētu sazīmēt Raiņa pieminekļa aprises.

Tomēr patiesībā ieraudzīt pieminekli tikpat kā nevar. Īpaši, ja priekšā skatuve un ekrāni. Redz vienīgi granīta kluci ar uzrakstu Rainis, bet ne pašu pieminekli.

Neatkarīgā vairākiem garāmgājējiem Esplanādē apjautājās, ko viņi domā par avangardisko būvi. Kāds celtnieks uzreiz atzinās, ka no tāda avangardisma neko nesaprot un, parkā ienācis, jūtas kā savā stroikā. Jaunāki ļaudis atkal sprieda, ka nav taču nekādas nozīmes stalažu izskatam, ja te notiek visādi labi izklaides pasāku

mi – koncerti, kinovakari. Tas arī glābj kultūras vasarnīcu no inteliģentu un estētu dusmām. Pār Rīgas burtu garumzīmes zagļiem veļas sašutums, bet par stalažu krāvumu Esplanādē paklusēt izvēlas pat arhitekti, kam tas nepatīk. Saturs esot labs.

Izrādās – avangards

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietnieks Jānis Asaris skaidro, ka šī ir tipiska pagaidu būve bez pamatu konstrukcijām un saskaņojums tai dots, «ņemot vērā paredzēto funkciju». Kultūras vasarnīca uzslieta Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumiem. Jāatgādina, pirms trim gadiem liels skandāls sākās, jo inteliģencei nepatika atrakciju parka karuseļi Raiņa degungalā. Kultūras ministrija bārās par dzejnieka piemiņas apgānīšanu. Rakstniece Laima Kota to sauca par neķītru balagānu. Turpretim kultūras vasarnīca viņu nesatrauc: «Nekas Rainim nenotiks. Rainis stāv kā stāvējis, Rīga stāv. Pasaulē par tādām lietām sen jau neviens vairs neuztraucas. Nu nākamgad varbūt tiks izmantoti citi materiāli, bet galvenais taču ir kultūras process.»

Tomēr, pat pieņemot, ka šīs celtniecības stalažas iemieso sevī kaut kādu māksliniecisku avangardu, skaidrs, ka ar Esplanādi kopumā nekas nav kārtībā. Tā ir juceklīga un apskretusi. Arhitekts Pēteris Blūms spriež, ka parks ir nepiedienīgi nolaists: «Uz sadrupušajām plāksnēm kājas var salauzt!»

Rainis nedrūp

Par Esplanādes ikdienas uzturēšanu atbild uzņēmums Rīgas meži. Tā pārstāvis Edgars Vaikulis stāsta, ka par parka sakārtošanu domāts jau gadiem. Celiņu segumu gribējuši mainīt šogad, taču tad konstatēja, ka būvdarbi pārklāsies ar kultūras galvaspilsētas pasākumiem, un visa atvēlētā nauda pārspēlēta uz Grīziņkalnu un Ziedoņdārzu. Šī ir oficiālā versija.

Ir arī neoficiālā, proti, nauda tā kā nebūtu problēma, taču politiķi nespēj vienoties, caur kuru departamentu to izlaist.

Rainis ir dzimis 1865. ga da 11. septembrī. Šogad viņa monuments pavisam noteikti vēl atradīsies neglītā vidē, bet uz nākamo gadu pašvaldībai vajadzētu pacensties to sakārtot. «Negribētos pilsētas vietā mazgāt pieminekli un likt plāksnes,» atzīst rakstnieks un kultūras žurnālists Arno Jundze. Viņš piedalās Raiņa un Aspazijas jubilejas gada darba grupā, kas plāno abiem dižgariem veltītos pasākumus. Tie notiks arī Esplanādē, kas pagaidām ir «neestētiska no visiem viedokļiem». Labi vismaz, ka Rainis ir atveidots granītā – atšķirībā no celiņu plāksnēm dižgars nedrūp.

Par to, vai nākamgad pieķerties Esplanādei, pašvaldībā pagaidām neesot lemts. Jāsagaida valsts budžeta pieņemšana, un tad dome skatīs savējo.

Savukārt no sastatnēm saskrūvētajai kultūras vasarnīcai oktobrī no Esplanādes būtu jāpazūd. Būvvaldes izdotā atļauja beidzas 30. septembrī, un pagarināt to neprasīs. Nodibinājuma Rīga 2014 pārstāve L. Pastare apstiprina: «Septembra beigās kultūras vasarnīca beigs darbu.».