Turpinās kauja par Rīgas burtiem

4123 – tādi skaitļi pirmdienas rītā pulksten 8 izlēca datora ekrānā, atverot interneta vietni parrīgu.lv. Tik daudz cilvēku ir nobalsojuši par Rīgas uzraksta atjaunošanu tā sākotnējā izskatā – ar balto garumzīmi tagadējās zilibaltās sirsniņas vietā.

Diskusija, kas izvērtusies par Rīgas burtu pār un atpakaļveidošanu, kļūst arvien vētraināka un pirms 12. Saeimas vēlēšanām pieņem politisku nokrāsu. Četri baltie pilsētas vizītkartes burti nu jau tiek pārvērsti par tviterim vai feisbukam līdzīgu vietu, kur atstāt savu privāto ierakstu – aizvadītajā nedēļā uz burtiem parādījās Rīgas mēram Nilam Ušakovam adresēts plakāts ar aicinājumu: «Ušakov, atdod Rīgai garumzīmi!»

Arī 57 radošo profesiju pārstāvji ir nosūtījuši Rīgas mēram adresētu protesta vēstuli, iebilstot pret dizainera Valda Celma 20. gadsimta 80. gados izstrādātās Rīgas vizuālās zīmes «izkropļošanu un banalizēšanu».

Kurš ir autors?

Domubiedru grupas vāc parakstus par sākotnējā uzraksta atjaunošanu sociālajā tīmeklī Facebook un jau minētajā interneta vietnē parrīgu.lv. Eļļu ugunī pielej Rīgas mērs, kurš kacina aktīvistus, publicējot ierakstus savā facebook.com kontā. Viņa arguments – ārvalstīs jaunais Rīgas zīmes veidols guvis atzinību. Taisnības labad jāteic, ka Rīgas karoga krāsās izzīmētajām sirdīm ir arī atbalstītāji.

Neatkarīgā par Rīgas burtu dizaina maiņu ir rakstījusi vairākas reizes, un no Rīgas domes Satiksmes departamenta uz jautājumu, kuram pieder ideja par sirsniņu garumzīmes vietā, atbildi nav iespējams izspiest. Arī aizvadītajā nedēļā departamenta pārstāve Ilze Dišlere uz dažādi formulētiem un pārfrāzētiem jautājumiem atkārtoja vien to, ka «mēs departamentā izlēmām». Viņa sacīja, ka bijusi vēlme atsvaidzināt robežzīmi, Rīgai kļūstot par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Turklāt visā pasaulē, piemēram, Ņujorkā, Amsterdamā, ir tāda prakse – apliecināt mīlestību pilsētai ar sirsniņu. «Kā redzam, arī AB dambī pie uzraksta ārzemnieki fotografējas,» argumentē I. Dišlere.

Mākslinieks nezina

Izskanējuši mākslinieku aicinājumi izveidot mūsdienīgāku, cita dizaina robežzīmi. Jāpiebilst, ka sirsniņa nav izgatavota no paliekoša materiāla. Pagaidām Satiksmes departamentā pastāv uz to, ka gada beigās notiks iedzīvotāju aptauja, kuras rezultāti izšķirs Rīgas uzraksta likteni – ar sirdi vai bez tās. Pašreizējais dizains esot saskaņots «ar attiecīgajām pašvaldības instancēm». Ar V. Celmu gan ne.

Neatkarīgās saruna ar dizaineru notika jūlija pirmajās dienās, un viņš atzina: «Ar mani tur nekas nav saskaņots, es nezinu, kas to ir licis. Es uzzināju tikai no interneta.» Viņš atcerējās, kādu vēstījumu vēlējās ielikt četros monumentālos burtos, vienlaikus sirsniņas parādīšanos komentējot tā: «Tas tikai norāda to, ka tā ir ļoti daudznozīmīga un būtiska vieta. Acīmredzot šī veidojas par nozīmīgu vietu. Ja kāds cilvēks vēlas paust kādu domu, tas izvēlas šo vietu, tā kā Monai Lizai sāk piezīmēt ūsas vai, ja grib demonstrēt pie Brīvības pieminekļa vai Raiņa, tad iet tur.» Ir vērts atgādināt, ka pilsētas uzraksts dažas reizes izmantots šādām tādām demonstrācijām – šogad uz Daugavpils šosejas ar 9. maija apsveikumu apzīmēti lielie burti Rīga, bet iepriekš mākslinieku grupa tos apgleznoja ar puķītēm.

Tagad V. Celms kļuvis striktāks, spriežot pēc vietnē parrīgu.lv. ievietotā citāta: «Viena no būtiskajām pilsētas zīmēm tiek transformēta degradācijas virzienā. Uzraksts RĪGA vairs nav Rīga, bet Riga. Šeit nav jārīko aptaujas, bet gan jāatjauno uzraksta sākotnējā rakstība.» Mākslinieks šajā uzlabojumā saskatījis kiču, bezgaumību, pašdarbību un nekompetenci.

Ideja par pārlaicīgo

Tie, kuri iestājas par garumzīmes atjaunošanu, norāda, ka šī robežzīme ir ikonisks simbols un dizaina mantojums: «Mēs iebilstam pret autortiesību nerespektēšanu, kas liecina par Rīgas domes tiesisko nihilismu, un nepiekrītam iecerei, ka šī pseido «ideja», kura nāk no Rīgas domes Satiksmes departamenta un ir lētas komerciālas gaumes radīta, tiktu «attīstīta arī tālāk», saglabāta un «kalpotu kā viens no Rīgas vizuālās identitātes atpazīšanas simboliem».»

V. Celms Neatkarīgajai stāstīja, ka, izstrādājot pilsētas uzraksta dizainu, vēlējies, lai burti ir labi saskatāmi, pamatīgi un noturīgi. «Svarīgi, lai nebūtu laicīgās varas zīmes klāt. Lai nerunātu par to, ka tie ir kādai varai piederoši. Rīgai un rīdziniekiem, un mums, latviešiem, jāpastāv jebkādos vējos – gan klimatiskajos, gan politiskajos, gan starptautiskajos. Vajag [burtus] taisīt ar tālejošu attieksmi, nevis mūžīgi lēkāt līdzi kaut kam. Dieva likumi šeit [Latvijā] izpaužas tāpat kā virs tuksnešiem vai Andu kalnos, vai citur,» mākslinieks raksturoja savu ideju, uzsverot nacionālo pašcieņu. Var izdarīt secinājumu, ka pie tās pirms vēlēšanām apelē sirsniņburtu noliedzēji, jo «Rīga nav Riga», kā kāds uzrakstījis pašdarinātā plakātā.

***

LASĪTĀJA VIEDOKLIS

Neatkarīgā pēc publikācijām ir saņēmusi rīdzinieka Valda Biezā vēstuli, kurā viņš apraksta Rīgas burtu tapšanas vēsturi, un viņa secinājumi par notiekošo ir pavisam atšķirīgi. Viņš uzskata, ka viena burta – G – izmērs kropļo visu burtu rindu. Tie izgatavoti Kuģu remonta rūpnīcā, bet uzstādot konstatēts, ka G ir ievērojami augstāks. «Dzirdu atskanam balsis: «Ko tur viens kašķīgs pensionārs var ņemties ap četriem burtiem? Burti stāv 35 gadus, neviens nav sūdzējies, ka nevarētu izlasīt tekstu. Kas par to, ka burti nav plaknē.» Mēģinājumam burtus «izgreznot» ar sirsniņu vai vaiņagu man ir tikai viens skaidrojums – vēlēšanās samazināt G augstuma pārsvaru. Attiecībā uz garumzīmi esmu kategorisks, to ar sirsniņu aizstāt nedrīkst,» raksta V. Biezais.